Nozīmīgākais mākslas veids Ēģiptē bija arhitektūra. Ēģiptes celtnieki pirmie apzinājās mākslas formu likumības un apguva tādus formas elementus kā taisnas līnijas un plaknes, horizontāles un vertikāles, taisnus leņķus, simetriju. Tam pakļāvās arī tēlniecība un glezniecība – ciļņi, apaļskulptūras, sienu gleznojumi kāpināja celtņu izteiksmīgumu. Kopš šī laika cilvēku figūras tika veidotas stingri vertikālas, daudzfigūru kompozīcijas izkārtojās uz vienas horizontāles. Sāka attīstīties arī vienādu intervālu iedarbības izpratne (atstarpes starp figūrām), kā arī dažādu izmēru figūru atveidošanas princips (valdnieks liels, vergi mazi).
Ēģiptes arhitektūras raksturīgākie tipi ir kapenes un templis. Tieksmē pēc mūžīgā ēģiptieši šīs celtnes veidoja akmenī. Tāpēc arī tās daļēji saglabājušās līdz mūsu dienām, turpretim no niedrēm, koka un ķieģeļiem celto piļu, māju un agrīno tempļu formas pazīstamas tikai pēc izrakumu materiāliem, atveidiem un analoģijas ar sarkofāgiem. Akmens celtnēm arhitekti izmantoja granītu, diorītu, dzeltenīgo un sarkano cieto smilšakmeni, dažādus kaļķakmens paveidus, visbiežāk alabastru, jo Ēģipte bija akmeņiem bagāta zeme.
Senās Ēģiptes arhitektūras tradīcijas visdažādākajos laikos ietekmējušas tuvāku un tālāku zemju mākslinieku un celtnieku radošo rokrakstu.Ietekmju pēdas sniedzas līdz pat mūsdienu modernajai mākslai, kura detaļās un atsevišķos elementos laiku pa laikam atgirežas pie izcilākajām pagātnes radošās domas izpausmēm.Tūristi no visas pasaules dodas uz Ēģipti, lai savām acīm skatītu Senās valsts laikā (bet varbūt ievērojami agrāk) būvētās Gīzas piramīdas, vareno Luksoras un Karnakas tempļu iespaidīgās aprises, pabūtu Valdnieku ielejas apbedījumu vietās vai izjustu Abusimbelas klinšu tempļa kolosu fascinējošo iedarbības spēku.Visi šie kultūras objekti katrs savā zīmju un simbolu valodā uzrunā 21.gs. cilvēku, liekot domāt par dzīvības, nāves, dzīves un mūžības noslēpumiem.
Senās Ēģiptes arhitektūra aplūkojama visciešākajā saistībā ar viņu pasaules izpratni un reliģiskajiem priekšstatiem, jo tieši tie diktēja senajiem māksliniekiem stingrus, vienotus noteikumus - kanonus.Tie ļauj mums šodien gandrīz vai nekļūdīgi atpazīt Senās Ēģiptes arhitektūras objektus pārējo seno kultūru darinājumu vidū.Tieši kanoni mūsu apziņā veido tradicionālos priekšstatus par Ēģiptes mākslas principiem.
Ēģiptes arhitektūra kalpoja mirušo kultam, un vispirmām kārtām to var sacīt par pašu izcilāko no Senās Ēģiptes kultūras pieminekļiem - piramīdām.Nīlas upes baseinā atrasts ap 80 piramīdu palieku.Pēc sava funkcionālā uzdevuma tās bija faraonu kapenes, un tām bija jānodrošina valdnieka mūžīgā dzīvošana arī pēc nāves, kad tas, pēc seno ēģiptiešu priekšstatiem, aizgāja dievu pulkā, kļūstot par vienu no tiem.…
