Piparmētra

Piparmētras izcelsmes vieta ir Eirāzijas kontinents, bet mūsdienās piparmētra pazīstama visā pasaulē un komerciālos nolūkos to masveidā audzē ASV, Ēģiptē un citur. Latvijā šo kultivēto piparmētru kā vērtīgu ārstniecības augu plaši audzē dārzos un pat plantācijās. Senos laikos uzskatīja, ka piparmētras smarža rada labu garastāvokli. Senās Romas greznās dzīrēs augstos viesus sagaidīja patīkamais piparmētras aromāts. Zāles speciāli izsmidzināja ar piparmētras ūdeni, bet galdus rūpīgi noberza ar svaigām piparmētrām [4].

1.2 Vizuālais apraksts

Piparmētra (Mentha x piperita, kas pazīstama arī kā M. balsamea Willd [1] ir daudzgadīgs, vidēji liels (garums 30-80 cm) lūpziežu dzimtas lakstaugs. Raksturīga īpaši intensīva mētru smarža. Hibridogēns kultūraugs, kas cēlies krustojot ūdens mētru (M. aquatica) ar krūzmētru (M. spicata). Stublājs pacils vai stāvs, zarains, apmatots. Lapas ar īsu kātu, iegarenas (garums 3-8 cm, platums 1.5-2.5 cm), mala nevienādi zāģzobaina, gals smails. Ziedi cilindriskā vārpā stublāja un zaru galā. Kauss stobrveidīgs (garums ap 0.3 cm), klāts ar punktveida dziedzeriem un skropstainiem matiņiem. …