Senās pilis un muižas vienmēr ir vilinājušas ar savu īpašo izskatu un auru. Tās spēj gan izglītot ar savu vēsturi un „dzīvesstāstiem”, gan relaksēt ar savu nesteidzīgo, mazliet pat sirreālo gaisotni, kas ir neieratsa mūsdienu darbīgajam cilvēkam. Šāds raksturs piemīt viesmīlības uzņēmumiem, kuri ierīkoti pilīs un muižās.Tie ir piemēroti tūristiem, kuri ceļo ar nolūku atpūsties un relaksēties, kā arī tiem, kuri vēlas izbaudīt aktīvu vai mazāk aktīvu atpūtu dabā, kuras piedāvājumi ir ļoti dažādi.Vēsturiskie objekti vilina ceļotājus kā no savas valsts, tā arī no ārvalstīm. Savukārt tūrisms kalpo kā veicinātājs līdzekļu piesaistē kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanai un restaurācijai, jo mums taču ir nepieciešmas lietas ar ko ieinteresēt tūristus. Turklāt tas veicina arī vides sakopšanu un labiekārtošanu. Tādējādi tūrisms un senās ēkas viens otru papildina- muižas un pilis piesaista tūristus, līdz ar to naudas līdzekļus tajās esošajiem viesmīlības uzņēmumiem, bet uzņēmums iegulda līdzekļus ēku saglabāšanā, uzturēšanā kā arī dabas sakopšanā.Piļu un muižu piemērošana viesmīlības vajadzībām.
Lai viesis justos ērti viesnīcā, protams nepietiek tikai ar atjaunoto ēku un tās burvīgo interjeru. Rūpīgi jāpārdomā un jāseko līdzi tehniskajam un elektorniskajam aprīkojumam,datorsistēmām, to ieviešanai. Tāpat ēka ir jāpielāgo visām drošības prasībām (viesnīcas īpašuma, viesu mantu [1], viesu un personāla, ugunsdrošība, elektrodrošība utt.)…