Pilsoniskā sabiedrība ir demokrātiska politiskā režīma neatņemams elements. Taču pilsonisko sabiedrību nevar radīt ar pavēli no augšas: gan pārejā no tradicionālas uz mūsdienīgu sabiedrību, gan arī pārejā no totalitārisma uz demokrātiju šis veidojums top, valsts un tās pilsoņu attiecībās pakāpeniski iedibinoties demokrātiskiem principiem. Iepriekšējās nodaļās, kur analizēts politikas saturs un aplūkoti politiskie režīmi, īsumā raksturota ari demokrātiskas mūsdienu valsts pilsoniska sabiedrība - valsts tieši nepārvaldītā sabiedrības dzīves sfēra, brīvu indivīdu brīvprātīgi veidotu asociāciju kopums. Balstīdamās uz likumā garantētajām pilsoņu tiesībām (tās paredz pilsoniskās sabiedrības aizsardzību pret valsts patvaļu un centieniem reglamentēt pilsoniskās sabiedrības darbību),..pilsoniskā sabiedrība palīdz pilsoņiem realizēt savas ekonomiskās, politiskās, reliģiskās un citas intereses.
Pilsoniskās sabiedrības ekonomiskais pamats ir regulējamas tirgus attiecības un daudzveidīgas īpašuma formas, bet politiskais pamats - pilsoņu līdzdalība valsts un sabiedrības lietu kārtošanā.
Demokrātiska pilsoniskā sabiedrība gan atsevišķiem pilsoņiem, gan kolektīviem nodrošina pašrealizācijas iespējas:
• katrs sabiedrības loceklis var brīvi izvēlēties savas politiskās
un ekonomiskās esamības formu;
• sabiedrībā pastāv uzskatu plurālisma un sirdsapziņas brīvība;
• ikviens var piedalīties sabiedrības pārvaldīšanā un dalīt at-
bildību ar valsti par pieņemtajiem lēmumiem,
pilsoniskās sabiedrības ietvaros visi pilsoņi ir vienlīdzīgi
likuma priekšā, t. i., pastāv tiesiska valsts, kurā pilsoņu tiesības tiek realizētas saskaņā ar starptautiski atzītām normām. Indivīdu ekonomiskās, tiesiskās un politiskās attiecības pilsoniskajā sabiedrībā ir brīvas no valsts kā starpnieka iejaukšanās. Pastāvot stiprai pilsoniskai sabiedrībai, likumsakarīga ir valsts varas decentralizācija, varas nodošana pašvaldībām, vairākuma un mazākuma sadarbība.
…
