Autoru referāta izvelētā tēma “Pilsoniskās sabiedrības un valsts varas attiecības” mūsdienā ir ļoti aktuāla. Pēc darba autoru domām mūsu valstī ir izveidojusies diezgan problemātiska situācija, jo valsts varai un pilsoniskajai sabiedrībai ir vairākas domstarpības.
Tās domstarpības neļauj attīstīties demokrātiskajai valstij kā tādai. Pilsoniskā sabiedrība Latvijā ir sašķelta divās kopienās, latviešu nācijā un krievvalodīgo etniskā grupā, kuras dzīvo divās atšķirīgās informatīvajās telpās. Šīm divām grupām ir atšķirīgas intereses un vajadzības. Tāpēc rodas konflikts, kuru valsts vara nevar atrisināt.
Darba autoru mērķis ir izpētīt izveidojušo situāciju, ka arī atrast kompromisu šajā konfliktā.
Referāts sastāv no trim nodaļām. Pirmajā un otrajā nodaļā ir aprakstītas pilsoniskās sabiedrības un valsts varas būtība. Savukārt trešajā nodaļā – to savstarpējas attiecības un to īpatnības Latvijas valstī.
1.1.Pilsoniskās sabiedrības jēdziens un pamatpazīmes.
Pilsoniskā sabiedrība ir sabiedrības locekļu, iedzīvotāju pašregulēšanās un pašorganizēšanas sistēma, kas rodas un funkcionē, pilsoniskās pašdarbības ceļā patstāvīgi nokārtodama sabiedrisko procesu pārvaldīšanas jautājumus.1 Tā ir sociālās dzīves joma, kuru valsts tieši nepārvalda. Pilsoniskās sabiedrības ietvaros cilvēki veic ar likumu neaizliegtās sociālās aktivitātes, brīvprātīgi veido dažādas apvienības pēc interesēm un ar to palīdzību panāk savu vajadzību ievērošanu sabiedriskajā dzīvē un valsts institūciju darbībā. Brīvā sabiedrībā katrs pats izkopj savas intereses, realizē savas tiesības un uzņemas atbildību par savu dzīvi. Cilvēki patstāvīgi lemj par to, kur mācīties, kur strādāt, kādu darbu darīt, kur dzīvot, ko lasīt. Tie ir personiski, nevis politiski lēmumi.
Nozīmīgākie pilsoniskās sabiedrības veidojumi, kuri kalpo cilvēku interešu un vajadzību realizācijai, ir:
ģimene,
baznīca – ar nosacījumu, ka tā ir atdalīta no valsts struktūrām,
nevalstiskie masu saziņas līdzekļi,
politiskās partijas un kustības,
dažādas nevalstiskās organizācijas.…
