Pilsoniskā sabiedrība ir demokrātiska politiskā režīma neatņemams elements. Šī pilsoniskā sabiedrība top, valsts un tās pilsoņu attiecībās pakāpeniski iedibinoties demokrātiskiem principiem.
Jēdziens pilsoniskā sabiedrība parādījās 17.gs. II. pusē. Angļu filozofs Tomass Hobss (1588-1679) definēja to kā sabiedrības valstisko stāvokli pretstatā “dabiskajam stāvoklim”- bezvalstiskumam un anarhijai. Pilsoniskās sabiedrības rašanās un attīstība 17.-19. gs. bija cieši saistīta ar buržuāzijas politiskās ietekmes nostiprināšanos. Šis jēdziens pilsoniskā sabiedrība katrā valstī tiek izprasts nedaudz citādāk. Tas atkarīgs no tā, cik liela loma vēsturiski bijusi pilsoniskajām aktivitātēm, un cik lielā mērā iedzīvotāji ir uzticējuši valstij savā vietā pārdalīt līdzekļus pilsoniskās sabiedrības darbībai. Tādēļ Latvija nevar vienkārši pārņemt kādas valsts pieredzi, bet tai ir jāiet savs ceļš, kura galvenais mērķis ir veicināt iedzīvotāju pašiniciatīvu. Ir izpētīta arī pilsoniskās sabiedrības veidošanās procesu ietekmēšana un kontrole Latvijas lielākajās pilsētās un etniski neviendabīgākajos rajonos Latvijā. Pētījumā tika noskaidroti, pilsoņu un nepilsoņu uzskati un attieksme pret Latvijas valsti, pilsonību, valodu, etniskajām attiecībām, informācijas iegūšanas iespējām un integrācijas procesu. Tika secināts, ka pilsoņi biežāk nekā nepilsoņi lepojas ar to, ka ir Latvijas iedzīvotāji. Pieaugusi arī cilvēku vēlme doties prom no Latvijas, kā arī mazinājusies apņemšanās aizstāvēt Latvijas neatkarību, ja tā tiktu apdraudēta, toties nepilsoņu vidū ir pieaugusi vēlme iegūt Latvijas pilsonību. Tika konstatēts, ka latvieši biežāk nekā cittautieši uzskata tautību par nozīmīgu savā dzīvē – tā domā 65% latviešu, 41% krievu, 24% citu tautību pārstāvju. Krasi atšķiras arī latviešu un cittautiešu vērtējums par būtiskiem etnopolitikas jautājumiem un tieši politika ir viens no sabiedrību šķeļošajiem faktoriem. Piemēram, valsts īstenotu integrācijas politiku atbalsta ap 60% latviešu un 43% cittautiešu, kaut arī vairums iedzīvotāju (ap 85%) domā, ka Latvijā būtu jāpanāk vienota, vienas kopienas sabiedrība, kurā kopā dzīvo dažādu tautību cilvēki.[4;] Kas tad īsti ir šī pilsoniskā sabiedrība un kāda ir tās nozīme Latvijas tautai? …
