Pilsoniskā sabiedrība - tā ir sabiedrība, kas ir organizēta neatkarīgi no valsts un pēc savas brīvas gribas, kura kopīgi akceptējusi un kopj demokrātijas vērtības, veido stabilu attieksmi pret valsti un politiku, apzinās spēku un zina, kā panākt savu interešu aizstāvību. Pilsoniskās sabiedrības ekonomiskais pamats ir regulējamas tirgus attiecības un daudzveidīgas īpašuma formas, bet politiskais pamats - pilsoņu līdzdalība valsts un sabiedrības lietu kārtošanā. Savu interešu un vajadzību apmierināšanai pilsoņi izmanto tādas pilsoniskās sabiedrības institūcijas kā profesionālas organizācijas, asociācijas, fondi un biedrības. Biedrība ir brīvprātīga personu apvienība, kura nodibināta, lai sasniegtu statūtos noteikto mērķi, kam nav peļņas gūšanas rakstura. Pastāvot stirpai pilsoniskai sabiedrībai, likumsakarīga ir valsts varas decentralizācija, varas nodošana pašvaldībām, nevalstiskām organizācijām, vairākuma un mazākuma sadarbība.
Sociālais kapitāls - cilvēku, dažādu sabiedrības grupu vai organizāciju savstarpējas sadarbības un mijiedarbības rezultātā radusies pievienotā vērtība, kas veicina kopīgu vērtību veidošanos, attīsta sadarbības kultūru, uzticamību un koordināciju visos sabiedrības līmeņos, tādējādi veicinot dzīves kvalitātes uzlabošanos. Pilsonisku sabiedrību ideālā gadījumā raksturo situācija, kad cilvēks ir pats spējīgs parūpēties par sevi, īstenot savas intereses, spēj pieņemt lēmumus, zina un aizstāv savas tiesības. Valsts šajā gadījumā ir partneris, kas nodrošina indivīdam apstākļus jēgpilnai dzīvei, un reizē garantē atbalstu situācijas, kad cilvēks pats par sevi nespēj parūpēties. Valsts pārvalde nevar efektīvi funkcionēt, ja politikas izstrādē neiesaistās to sabiedrības grupu pārstāvji, uz kuriem lēmumi attieksies vistiešākā veidā.
…