Pilsonības zaudēšana un tās atjaunošana

Ievads

Pilsonības problēma Latvijā bijusi sevišķi aktuāla, it īpaši laikā pēc neatkarības atgūšanas. Jautājumi – kas ir pilsonība, kāds ir pilsoņu un nepilsoņu statuss, kādi ir pilsonības iegūšanas veidi utt. ir tik apjomīgi, ka aplūkošu tikai vienu no tiem – pilsonības zaudēšanu un tās atjaunošanu.
Referāta mērķis – 1) noskaidrot, kādi pašreiz Latvijā ir nosacījumi pilsonības zaudēšanai un 2) kā var pēc šīs zaudēšanas to atjaunot.
Mērķa sasniegšanai izvirzu uzdevumus:
1) noskaidrot pilsonības zaudēšanas vispārējos principus un
2) kritērijus to šķirošanai,
3) piemērot šos kritērijus:
a) pirmskara Latvijā (tādejādi izprotot to vēsturisko saistību),
b) mūsdienu Latvijā,
Tad:
4) klasificējot pilsonību zaudējošo personu stāvoklī attiecībā pret iespēju to atjaunot,
5) noteikt pilsonības zaudēšanas nosacījumus.
Atbilstoši nospraustajiem mērķiem veidota darba struktūra: 1. nodaļā- tiek noskaidroti kritēriji pilsonības zaudēšanas nosacījumu šķirošanai, 2 – 4 nod. atbilstoši šiem kritērijiem noskaidro pilsonības zaudēšanas nosacījumus a) pirmskara Latvijā, b) neatkarību atjaunojušā Latvijā, 5. nod. – noskaidro pilsonības zaudēšanas nosacījumus.
Darbs galvenokārt balstīts uz dažādu attiecīgo normatīvo aktu analīzi, kā arī J. Bojāra monogrāfijas izpēti.

1. Kritēriji pilsonības zaudēšanas nosacījumu šķirošanai.

Juridiskajā literatūrā sastopami vismaz trīs kritēriji pilsonības zaudēšanas nosacījumu šķirošanai:
1) pilsonības zaudēšanas procesa dalībnieki,
2) personas statuss, kura zaudē pilsonību,
3) puse, kura izrāda iniciatīvu, lai attiecīgā persona zaudētu pilsonību.
Pilsonības zaudēšanas procesā šie kritēriji saslēdzami vienā režīmā, kurš ļauj klasificēt (šķirot) šī procesa veidus.

…