NOBEIGUMS
Apskatot tēmu par pilsētu tiesību ģimenēm un salīdzinot tās, izriet šādi secinājumi:
1. Pilsētkungi piešķirot vairākām pilsētām vienādas privilēģijas, visbiežāk ņēma par paraugu jau kādas spēkā esošas pilsēttiesības. Tādā veidā veidojās pilsētu tiesību ģimenes. Šis process visspilgtāk izpaudās tieši vācu pilsēttiesībās
2. Pilsēta, kuras tiesības tika pārņemtas, bija māte (metropole), bet pilsētas, kas recipēja šīs tiesības, bija meitas (tiesību kolonijas). Pilsētu tiesību ģimenēs nebija tikai viena kārta, Bieži meitas pilsētas savas tiesības nodeva tālāk, tā pašas kļūstot par mātes pilsētām. Šādā veidā pilsētas tiesību ģimenēs ietilpa arī mazmeitas, mazmazmeitas utt.
3. Pilsētas – meitas mēdza arī mainīt savas pilsētas – mātes, no vienas tiesību ģimenes nonākot citā. Iemesli maiņai bija gan politiski, gan juridiski, gan arī pilsētu atkarības dēļ.
4. Kopumā izveidojās liels skaits pilsētu ģimeņu, bet divas ievērojamākās Centrālajā Eiropā un Austrumeiropā bija Magdeburgas un Lībekas tiesību ģimenes.
5. Magdeburgas pilsētas tiesības veidoja ideālu modeli iekšzemes tirdzniecības centram. Magdeburgas tiesībās tiesu vara bija dalīta, jo pastāvēja savstarpēji diezgan neatkarīgas institūcijas. Magdeburgas pilsētu tiesību saimē bija vairāk kā 80 pilsētas. No Latvijas pilsētām Magdeburgas tiesības pārņēma Jēkabpils un Daugavpils.
6. Lībekas tiesību ģimenei piederēja ap 100 pilsētu. Salīdzinoši ar Magdeburgas pilsētu ģimeni, Lībekas pilsētu ģimenē nepastāvēja varas dalīšanas princips, bet tā koncentrējās rātes rokās.
…