Pilsētas teksts Jura Kunnosa dzejā

Jura Kunnosa (1948-1999) dzeja literatūrkritikā un atsevišķos pētījumos lielākoties aktualizēta etnogrāfisko motīvu un leksiskās daudzslāņainības aspektā, taču ne mazāk īpaša un savdabīga ir dzimtās pilsētas Rīgas tematika. Viņu kā Rīgas dzejnieku akceptējuši arī pilsētas kultūras dzīves veidotāji: Jura Kunnosa dzejas rindas 2004. gadā tika izraudzītas kā Latvijas Republikas proklamēšanas 86. gadadienas svinību sastāvdaļas, proti, dzejas spēles Rātslaukumā Es gribu laukumā iznākt (režisors Valdis Lūriņš) vadmotīvs.
Rīgai pilnībā veltīts Jura Kunnosa trešais krājums Slengs pilsētas ielās (1991). Atsevišķi dzejoļi atrodami gan agrākajos krājumos, gan arī vēlākā periodā tapušajos darbos. Jāprecizē, ka gandrīz visi pirmajos krājumos publicētie Rīgas dzejoļi iekļauti arī trešajā krājumā: Sliexnis, Negantais Rolands, Ūsas kut, Nē, ne jau mēs atgriežamies pilsētā... no krājuma Drellis (1981); Cik Rīgā kalnu?, Trešdien un sexdien dejas, Matīsa tirgus, Pankūku bastions, Kad Iļģeciems vārsta žaunas... no krājuma Pieci septiņi (1987).
Rakstnieks Jānis Vēveris nepublicētā atmiņu vēstījumā Dažas piezīmes, Juri Kunnosu atceroties raksta: ..savu dzimto pilsētu viņš apguva tieši tāpat kā dzimto zemi – nesteidzīgi un rūpīgi, ij kājām, ij rakstos izstaigādams kvartālu pēc kvartāla, gadsimtu pēc gadsimta. Lai gūtu priekšstatu par to, kāds kultūrvēsturisks piesātinājums ir Jura dzejoļiem, un to, kāds apjomīgs darbs tajos ieguldīts, pietiek ielūkoties kaut vai viņa rakstītajos autora komentāros krājumā Pieci septiņi.…