Vēl vēlos akcentēt A.Čaka dzejoli „Kioski”:
„Kioski zem bulvārkokiem veciem
Kā zem zaļiem lietussargiem stāv.
Nevar tos ne vējš, ne pēkšņi lietus
Aizdzīt prom no ielām tā kā jūs.”
Šis dzejolis,manuprāt, spilgi atspoguļo pilsētas vidi. Ka pilsēta būs tāda, kāda tā ir veidojusies. Ka tai ir savs stāsts, kurš ir tikai tās. Pilsēta ir patstāvīga, tā stāvēs uz tās celtajiem mūriem un nepazudīs grūtību priekšā. Vienīgi, ja cilvēks tieši to ņems un sagraus. Dzejolis „Marijas iela” pilsētas vidi ataino kā nerimstošu apli, to apliecina rindas:
„Marijas iela-mūžīgā tirgone-
Saule vai mēness, tu pārdod un pērc visu,
Sākot ar lūžņiem līdz dievišķīgai cilvēka miesai.”
Šis A.Čaka dzejolis Rīgu atspoguļo negatīvā gaisotnē, ka pilsētas vidē, dažkārt tiek aizmirsts par morālajām vērtībām. Katrai lietai gan dzīvai, gan nedzīvai tiek piešķirta sava cena. Pasaulē viss tiek padarīts pērkams. Tomēr der atcerēties, ka par naudu laimi nenopirkt.
Iepazīstoties ar A.Čaka un O.Vācieša nelielu daļu dzejoļiem par pilsētas vidi secināju, ka autori pilsētas vidi redz atšķirīgi. Protams, tas ir pašsaprotami, jo ikviens cilvēks uz pasauli raugās savādāk. Tādēļ dzejnieku darbus ir iecienījuši daudzi cilvēki, jo dzejoļos ir iespēja atrast to, kas pašasm šķiet saistošs. Interesanti ir salīdzināt kā dzejnieki ir aprakstījuši vienu pilsētu. Spējuši izcelt tās skaisto ainavu klāstu, bet pieturoties pie realitātes, aprakstījuši arī tās negatīvo pusi, kuru ikdienā daudzi labprātāk izvēlas neredzēt. Manuprāt, būtiski ir atzīmēt arī dzejnieku valodu, lai arī šķiet, ka dzejoļus rakstīt ir vienkārši, ir jāprot tajos ievīt mākslinieciskie izteiksmes līdzekļi, kas A.Čakam un O.Vācietim ir izdevies apbrīnojami.
…
