Valstis un pilsētas vienmēr ir sacentušās par varu, prestižu un slavu. Lai sevi parādītu un gūtu ietekmi, tika celtas pilis, veidoti parki, pasūtīti mākslas darbi un izdaiļotas pilsētas. Mūsdienās to sauc par tēla veidošanu. Tagad konkurence ir vairāk ekonomiskas, nevis militāras dabas, bet mērķi – lielākas iekšējās investīcijas, lielāka tūristu piesaiste un eksporta apjomu pieaugums.
Konkurence ir kļuvusi asāka nekā jebkad agrāk. Pirmkārt, tādēļ, ka visā pasaulē ir pieaudzis konkurentu skaits (piemēram, 1945.gadā ANO apvienoja 51 valsti, 2000.gadā – 189 valstis), un otrkārt, augstā tehnoloģijas attīstības līmeņa dēļ.1
Globalizācijas būtiskākā iezīme – lielāks kontaktu apjoms arvien vairāk līmeņos ievērojami plašākās darbības sfērās nekā iepriekš. Pilsētas, reģioni un valstis, kas nespēj efektīvi konkurēt, zaudē gan ekonomiskā, gan ietekmes ziņā.
Tāpēc valstu un pilsētu vadītājiem jādomā par plānotu, mērķtiecīgu, stratēģisku valsts un pilsētas tēla veidošanu un mārketingu. Informācijas ēras jaunās tehnoloģijas dod iespēju valdībām sadarboties ar privāto sektoru, lai ļoti strauji un, panākot plašu ietekmi, integrētos globālajos tirgos. Sabiedriskās attiecības ir kļuvušas par vienu no efektīvas sabiedriskās diplomātijas galvenajiem elementiem, un valsts un pilsētas popularizēšana ir būtiska labas valdības darba sastāvdaļa.
Pilsētas tēls ir viena no netveramākajām, bet arī ilglaicīgākajām, pastāvīgākajām un dārgākajām vērtībām. To veidojam mēs visi, un izaicinājumu ir daudz. Tāpat kā uzņēmumu preču zīmju jeb brendu tirgus arī pilsētas mārketinga tirgus kļūst aizvien sarežģītāks un pieprasa spēcīgas preču zīmes. Pilsētas mārketings patiesībā attiecas uz ikkatru ekonomiski un sociāli aktīvo - iedzīvotāju, uzņēmēju, pilsētas pārvaldes speciālistu. Tas ir pārbaudījums pilsētas konkurētspējai un mākai to attīstīt.
Hipotēze: Mērķtiecīgs un stratēģiski plānots pilsētas mārketinga process, ļauj attīstīt tūrisma nozari pilsētā.
Darba mērķis: izpētīt un analizēt pilsētas mārketinga ietekmi uz tūrisma attīstību Latvijā.
Darba uzdevumi:
Literatūras izpēte un analīze;
Izpētīt attīstības plānu izveides kritērijus un mērķus Latvijas pilsētās;
Uzsākt Gulbenes pilsētas mārketinga plāna izstrādi:
Pētnieciskās metodes:
literatūras pētīšana un analīze;
novērošana;
datu apstrāde un analīze.
Darbā izmantojamie informācijas avoti: statistikas dati par tūrisma nozari, ārvalstu pilsētas mārketinga speciālistu, tādu kā, U. Funke, M. Konken, A. Toepfer darbi, intervijas ar Gulbenes domes, Gulbenes rajona padomes un TIC darbiniekiem.
1. Mārketings
Mārketings ir darbības, kas virzītas uz cilvēku vajadzību un vēlmju apmierināšanu ar produktu ražošanas, sadales un maiņas palīdzību.2
Mārketings ir biznesa darbību sistēma, ieskaitot produktu plānošanu, cenu veidošanu, sadali un virzīšanu mērķtirgū, lai īstenotu organizācijas mērķus.3
Mārketings – sociāls process, kas vērsts uz cilvēku un organizāciju vēlmju apmierināšanu, ko nodrošina apmaiņa brīvās konkurences apstākļos ar tādiem produktiem, kuriem ir kāda noteikta vērtība pircējiem.4
Mārketinga veidi:
preču mārketings,
pakalpojumu mārketings,
vietas mārketings.
Vēl mārketingu var iedalīt :
iekšējais, kurš dod
cilvēkiem lepnumu
ekonomisko stimulu
iekšējo sadarbību
ārējais, kurš dod
jaunu tirgu/patērētājus
ārējo sadarbību
investorus
Mārketings ir viena no plašākajām darbības jomām, tomēr nereti mārketings tiek uzskatīts par produkcijas plānošanas un virzīšanas instrumentu aizmirstot, tā nozīmi daudzās citās jomās. Pasaulē jau pirms vairāk nekā divdesmit gadiem mārketingu sāka izmantot veidojot pilsētu tēlus, iekšējo, lai iedzīvotāji varētu lepoties ar savu pilsētu, valsti, utt., un ārējo lai piesaistītu tūristus un investorus savai pilsētai un iegūtu papildus finansu līdzekļus. Deviņdesmito gadu beigās arī Latvijā parādījās pilsētas, kuras savu attīstību sāka plānot ar mārketinga palīdzību, viena no šādām pilsētām ir Ventspils, kur pilsētas mārketings tiek veidots jau vairāk nekā piecus gadus. 2004. gadā ar Pasaules Bankas atbalstu Latvijā ar pilsētas mārketingu sāka nodarboties astoņas pilsētas no visiem Latvijas reģioniem, taču daudzās pilsētās vēl joprojām attīstības plāni tiek veidoti šaurā darbinieku lokā, t.i., pasniegti no augšas.…
