Pilsētas dome: tiesiskais statuss un darba organizācija

Visās demokrātiskās valstīs bez centrālās varas un pārvaldes institūcijām izveidotas un darbojas pašvaldības. Pašvaldības uzskata par katras demokrātiskas iekārtas pamatu, arī par demokrātijas spoguli – jo attīstītākas pašvaldības, jo lielāka demokrātija valstī. Tieši pašvaldību līmenī ir lielākas iespējas iesaistīt pilsoņus pārvaldes darbā, izmantot viņu zināšanas un spējas dzīves apstākļu uzlabošanai; tie ir vislabākie nosacījumi, lai radītu vietējo iedzīvotāju prasībām atbilstošu harmonisku sabiedrību, par kuru viņi jūt atbildību. Stiprinot pašvaldības, tiek realizēta efektīvāka un demokrātiskāka sabiedrības politika.
Par pašvaldību pieņemts uzskatīt vietējās lēmējvaras un izpildinstitūciju kopumu.
1994.gada 19.maijā pieņemtais likums “Par pašvaldībām” reglamentē Latvijas pašvaldību darbības vispārējos noteikumus un ekonomisko pamatu, pašvaldību kompetenci, domes (padomes) un tās institūciju, kā arī domes (padomes) priekšsēdētāja tiesības un pienākumus, pašvaldību attiecības ar Ministru kabinetu un ministrijām, kā arī pašvaldību savstarpējo attiecību vispārīgos noteikumus.
Likuma “Par pašvaldībām” 2.pants nosaka, ka Latvijā ir divu veidu pašvaldības – vietējās pašvaldības (pilsētu, pagastu pašvaldības) un rajonu pašvaldības.
Vietējā pašvaldība ir vietējā pārvalde, kas ar pilsoņu vēlētas pārstāvniecības – domes (padomes) – un tās izveidotu institūciju un iestāžu starpniecību nodrošina likumos noteikto funkciju kā ar likumā “Par pašvaldībām” paredzētajā kārtībā Ministru kabineta doto uzdevumu un pašvaldības brīvprātīgo iniciatīvu izpildi, ievērojot valsts un attiecīgās administratīvās teritorijas iedzīvotāju intereses. Rajonu pašvaldība ir rajonu pārvalde, kas ar vietējo pašvaldības deleģētās pārstāvniecības – padomes – un tās izveidoto institūciju un iestāžu starpniecību nodrošina likumos noteikto funkciju un vietējo pašvaldību deleģēto funkciju izpildi, ievērojot valsts un attiecīgā administratīvās teritorijas iedzīvotāju intereses.…