Pilnvaru veidi

Pilnvarniekam var uzdot ne tikai vest atsevišķas un noteiktas lietas – ar speciālpilnvaru, bet arī pārzināt visas pilnvarotāja lietas – ar universālpilnvaru, kā arī tikai zināmas šķiras lietas – ar ģenerālpilnvaru.
Pilnvarojuma līguma regulē pilnvarotāja un pilnvarnieka savstarpējās tiesiskās attiecības, bet pilnvara ir nepieciešama tāpēc, lai parādītu trešajām personām, ka pilnvarniekam piešķirtā pilnvarojuma saturu un apjomu.
Tiesiski ir iespējama situācija, kad pilnvara pastāv bez pilnvarojuma līguma vai cita pilnvaras pamatā esoša līguma noslēgšanas. Tad pilnvarniekam ir tiesības darboties pilnvarotāja vārdā saskaņā ar pilnvaru, taču viņam nav pienākuma veikt pilnvarā norādītās darbības. Praksē pilnvara gandrīz nekad nepastāv izolēti no līguma, kas regulē pilnvarotāja un pilnvarnieka savstarpējās tiesiskās attiecības. Visbiežāk pilnvaras izdošanas pamatā ir pilnvarojuma vai darba līgums. Ja pilnvarojuma līgumā norādītā uzdevuma izpildīšanai pilnvarniekam ir nepieciešams stāties attiecībās ar trešajām personām, tad pilnvarojuma līgums automātiski ietver arī pilnvaru.…