Pilnīga konkurence, tā ir ideāla tirgus struktūra, kurā pircēji vai patērētāji un ražotāji vai pārdevēji konkurē tieši viens ar otru, pilnīgi pakļaujoties pieprasījuma un piedāvājuma likuma darbībai. Šī veida konkurencei tirgū vieta ir tur, kur ir daudz pārdevēju un pircēju vienveidīgai produkcijai. Šāds spilgts piemērs ir lauksaimniecība, jo, šeit neviens labības piegādātājs nevar ietekmēt stāvokli tirgū, jo viņa daļa ir salīdzinoši niecīga. Pilnīga konkurence ir sastopama reti, ar šo konkurences veidu parasti saprot ideālo tirgu modeli, kur parasti pircējs un pārdevējs ir brīvi savā izvēlē, viņi brīvi var iekļūt tirgū, kā arī brīvi no tā izkļūt. Pilnīgā konkurence visvairāk izpaužas labības tirgū. Nav nekādu šķēršļu, lai zemnieks nākamajā gadā audzētu ko citu.
Pilnīgas konkurences pazīmes.
Firmu skaits – ļoti liels;
Prece – standartizēta;
Cenas kontroles – nav;
Nosacījumi iekļūšanai tirgū – Iekļūt viegli, šķēršļu nav;
Ārpuscenas konkurences – nav;
Pārdevēji un pircēji pie tirgus izmēra ir relatīvi mazas vienības, tāpēc neviens no tiem nevar „noteikt cenu”. Ja ir daudz mazu pārdevēju, tad ir daudz grūtāk spekulēt ar cenu citiem pārdevējiem vai pārdevēju grupām. Līdzīgi ir tad, ja ir daudz „mazu pircēju” –tiem, savu interešu līmenī, spekulēt ar cenu ir pavisam neliela izdevība. Katrs pārdevējs vadās pēc principa:” Ja es mēģināšu uzlikt savu cenu lielāku par tirgus cenu, tad mani pircēji zinās, ka viņi var iegūt preci par daudz lētāku cenu no maniem konkurentiem.…