Ir ļoti būtiski, lai fiziskai personai veicot darījumu būtu darījumspēja, jo tā ir viena svarīgākajām tiesiska darījuma noslēgšanas sastāvdaļām. Ja personai nav darījumspējas, šis darījums nav spēkā. Lai persona varētu stāties tiesiskās attiecībās ar citām personām, tai tiek nodibināta aizgādnība. Aizgādnību nodibina pār garā slimām personām un personām, kuras ir atkarīgas no apreibinošajām vielām, vai ar savu mantu rīkojas izšķērdīgi. Šīs personas neapzinās savu rīcību un tādējādi darījumi, kuri noslēgti bez patiesa gribas izteikuma var nodarīt zaudējumus gan pašām personām, gan viņu ģimenēm. Aizgādņa iecelšana ir veids, kā novērst šādus gadījumus.
Personas darījumspējas ierobežošanai vai atņemšanai ir nopietnas sekas, tādēļ ir jāraugās, lai tas notiktu likumīgi un pamatoti. Par galveno problēmu tiek minētas vadlīnijas, pēc kurām vadīties personai atņemot darījumspēju. Dažās valstīs garīgās slimības tiek dalītas pēc to radītajām sekām un tas dod iespēju personām, kuras slimo ar „vieglākām” gara slimībām, stāties ikdienas darījumos. Latvijā šāda slimību strukturēšana nav izplatīta, tomēr mūsu valstī pastāv jēdziens „gaišs starplaiks”. Darījumi, kuri noslēgti šajā periodā ir saistoši, ja personas spēju noslēgt darījumus šajā laika posmā var pierādīt.
Daļēji darījumspēja tiek ierobežota personām, kuras atrodas brīvības atņemšanas iestādē. Tam pamatā ir personas brīvības ierobežojumi un līdz ar to samazinās iespēja stāties saistībās. Ieslodzītajiem ir iespēja veikt sīkus ikdienas darījumus, piemēram, iepirkšanos. Personām, kuras atrodas ieslodzījumā, netiek nodibināta aizgādnība. …