Grūti teikt, kopš kura laika būvniecībā sāka izmantot betonu, taču viens ir skaidrs — tas notika ļoti, ļoti sen. Arī mūsdienās būvniecības darbi bez šī materiāla praktiski nav iedomājami.
Gadu no gada attīstās betona ražošanas tehnoloģijas.
Arheoloģiskie izrakumi vēsta, ka betonam līdzīgs materiāls izmantots jau 5600 gadus pirms mūsu ēras. Speciālisti pie šāda secinājuma nonākuši, pētot zemes dzīļu noslēpumus Donavas krastos. Tur atklāta kāda sena grīda, kuras sastāvā bijusi grants un kaļķi.
Senākā saistviela, ko cilvēki izmantoja, bija māli un zeme, kas pēc sajaukšanas ar ūdeni un izžūšanas ieguva zināmu stingrības pakāpi. Vairāk nekā trīs tūkstošus gadu pirms mūsu ēras Ēģiptē, Indijā un Ķīnā sāka izmantot mākslīgās saistvielas, piemēram, ģipsi, bet vēlāk arī kaļķus.
1950. gadā pirms mūsu ēras Ēģiptē betons tika lietots labirintu izbūvē. Savukārt romieši šo materiālu izmantoja, būvējot sienas un ēku pamatus. Plašāku betona izmantošanu veicināja senās Romas politika un ekonomiskā struktūra, kā arī tehniskie sasniegumi. Vēsturnieki uzskata, ka tieši romieši atklāja jaunas saistvielas, kas būtiski uzlaboja viņu betona celtņu fizikāli mehāniskās īpašības.
Tomēr jāteic, ka betona un dzelzsbetona masveida izmantošana sākās tikai XIX gadsimta otrajā pusē, kad rūpnieciski sāka ražot galveno saistvielu — portlandcementu. Tā gadu no gada tehnoloģijas attīstījās arvien straujāk. …