Pievienotās vērtības nodoklis

1.Pievienotās vērtības nodoklis

Pievienotās vērtības nodoklis ir patēriņa nodoklis, kas tiek iekļauts preces vai pakalpojumu cenā, un reāli to samaksā preces vai pakalpojumu galīgais patērētājs. Šis nodokļa veids uzskatāms par universālo patēriņa nodokli un universālums izpaužas apstāklī, ka nodoklis tiek piemērots visam patēriņam, t.i., visām precēm un pakalpojumiem, izņemot ļoti ierobežotu skaitu likumā noteiktu atbrīvojumu. Pievienotās vērtības nodoklis tiek uzskatīts par nodokli, kas neskar uzņēmumu, jo netiek piemērots uzņēmējdarbības veikšanas procesā. Nodokļa piederību netiešo nodokļu grupai nosaka tā netiešā maksāšanas kārtība, jo nodoklis reāli tiek samaksāts kā preces vai pakalpojuma cenas palielinājums, kamēr tiešie nodokļi pilnībā tiek attiecināti uz pašu ražotāju vai piegādātāju un tiešā veidā cenu neiespaido. Šīs nodokļa veids ir radīts 1950. gados un par „nodokļu tēvu” ir uzskatāms franču ekonomists Lore. Tā kā šī nodokļa atšķirīga piemērošana dažādās ES dalībvalstīs var būtiski izkropļot konkurences nosacījumus Eiropas kopējā tirgū, ES ir izvirzījusi ļoti stingrus nosacījumus nodokļu piemērošanai. Latvijā likums „Par pievienotās vērtības nodokli”, ar ko tika ieviests šis nodoklis, stājas spēkā 1995. gada 1.maijā.
…