Pievienotās vērtības nodokļa loma nodokļu sistēmā

Pasaules ekonomikā šobrīd ir raksturīga ļoti asa konkurence starp atsevišķiem preču ražotājiem, ko bieži pavada samērā lielais bezdarbs mazāk attīstītās valstīs, ārzemju preču pastiprināts ievedums un negatīva tirdzniecības bilance. Pieaug lielo privāto un starptautisko kompāniju vēlme arī asajos konkurences apstākļos nodrošināt peļņas apjomu, samazinot strādājošo skaitu, jo darba algas arvien vēl ir galvenais izdevumu veids.
No otras puses, dažu valstu valdības mēģina starptautisko likumu un līgumu robežās veicināt iekšzemes ražošanu un preču eksportu, nodrošinot savu pilsoņu nodarbinātību.
Latvijas Republika šai ziņā nav izņēmums. Pāreja uz decentralizētajiem tirgus saimniecības principiem ir radījusi valstī daudz problēmu, kas prasa atrisinājumu.
Valsts ekonomisko ietekmi pamatos reglamentē 1995. gada 18. februārī pieņemtais likums "Par nodokļiem un nodevām". Likums stājās spēkā tā paša gada 1. aprīlī. Likuma uzdevums - izveidot Latvijas Republikā vienotu nodokļu sistēmu, pēc iespējas tuvinot to Eiropas Savienības nodokļu sistēmai un pamatprincipiem, vienlaikus veicinot tautsaimniecības attīstību, kā arī nodrošināt ar līdzekļiem valsts funkcionēšanu.
Nodokļi kopumā veido vidēji 84% no valsts kopbudžeta ienākumiem, un līdz ar to nodokļu iedalīšanai ir ļoti liela nozīme. Pievienotās vērtības nodoklis (PVN), tiek iekļauts preču un pakalpojumu cenās un līdz ar to ir uzskatāms par noteicošo nodokli – pretstatā tiešajiem nodokļiem, ko iedzīvotāji un uzņēmumi maksā no saviem konkrētajiem ienākumiem. …