2004. gadā 24. oktobrī Genādijs Bezbožnijs (turpmāk tekstā – Pieteicējs) un Lilija Jāņkalne pēc gaidāmās laulības izsludināšanas dzimtsarakstu nodaļā saņēma atteikumu no Romas katoļu baznīcas draudzes prāvesta izdarīt laulāšanu. Šis prāvesta atteikums kā administratīvais akts saskaņā ar Administratīvā procesa likuma (turpmāk tekstā –APL) 76. panta pirmo un otro daļu tika apstrīdēts Tieslietu ministrijas Dzimtsarakstu departamentā. Ar Tieslietu ministrijas Dzimtsarakstu departamenta lēmumu Pieteicēja iesniegums tika noraidīts. Pēc Pieteicēja domām, šāds lēmums ir uzskatāms par nepamatotu un atceļamu zemāk norādīto un analizēto apsvērumu dēļ:
1. Pieteicējs uzskata, ka draudzes prāvesta atteikums reģistrēt laulību ir administratīvais akts. Jautrīte Briede savā darbā “Administratīvais akts” norāda, ka iestādes atteikums izdot administratīvo aktu arī ir uzskatāms par administratīvo aktu.1 Taču šajā gadījumā vispirms būtu svarīgi noskaidrot, vai lēmums par atteikumu noslēgt laulību, ko pieņēma valsts pārvaldei nepiederīgā persona, t.i., garīdznieks, var tikt uzskatīts par administratīvo aktu APL izpratnē.
2. APL 1. panta trešajā daļā tiek sniegta sekojoša administratīvā akta definīcija:
Administratīvais akts ir uz āru vērsts tiesību akts, ko iestāde izdod publisko tiesību jomā attiecībā uz individuāli noteiktu personu vai personām, nodibinot, grozot , konstatējot vai izbeidzot konkrētās tiesiskās attiecības vai konstatējot faktisko situāciju. Administratīvais akts ir arī lēmums par iestādes darbinieka vai iestādei īpaši pakļautas personas tiesiskā statusa nodibināšanu, maiņu, izbeigšanu un šīs personas disciplināro sodīšanu, kā arī cits lēmums, ja tas būtiski ierobežo iestādes darbinieka vai iestādei īpaši pakļautas personas cilvēktiesības. Iestādes lēmums vai cita veida darbība privāto tiesību jomā, kā arī iestādes iekšējais lēmums, kas skar tikai pašu iestādi vai tai padotu institūciju vai īpaši pakļautu personu, nav administratīvais akts. Administratīvais akts nav arī Saeimas, MK, Valsts prezidenta un pašvaldības domes politiskie lēmumi (politiskie paziņojumi, deklarācijas, aicinājumi), kā arī kriminālprocesuālie lēmumi un tiesu nolēmumi. 2
No šīs definīcijas izsecināmi pieci obligātie administratīvais akta elementi:
1)Tiesību akts;
2)Publisko tiesību joma;
3)Izdod iestāde; (tiesību subjekts – institūcija, amatpersona vai struktūrvienība - , kurām ar normatīvo aktu vai publisko tiesību līgumu piešķirtas noteiktas valsts varas pilnvaras valsts pārvaldes jomā.)
4)Attiecas uz individuālu personu vai personām;
5)Nodibina, groza, konstatē vai izbeidz tiesiskās attiecības vai konstatē faktisko situāciju.
Ja nevaram konstatēt kaut vienu no šiem elementiem, tad tas nav administratīvais akts. Tātad, lai pārliecinātos, vai garīdznieka lēmums par laulāšanas izdarīšanu (jeb precīzāk – šādas garīdznieka darbības rezultāts) vai tās izdarīšanas atteikumu (atteikums veikt laulāšanu) ir administratīvais akts, ir nepieciešams pārbaudīt tā atbilstību visiem pieciem elementiem.…
