Jebkurā sabiedrībā pastāv veids, kā sodīt tos līdzpilsoņus, kuri ir pārkāpuši sabiedrībā pastāvošās normas. Noziedzības līmenis Latvijā ir augsts, tai skaitā arī nepilngadīgo izdarīto noziegumu līmenis. Kā liecina Latvijas Republikas Augstākās tiesas statistikā informācija, kopumā notiesāto personau skaits 2003.gadā bija 13 586, no kurām 14% bija vecumā no 14 – 17 gadiem [34.].
Pasaules mērogā pēdējos gados dominē uzskats, ka pēc iespējas būtu vēlams izvairīties no tādu soda veidu piemērošanas, kas ir saistīti ar brīvības atņemšanu personai. Latvijas Krimināllikumā kā alternatīvs kriminālsoda veids ir noteikts piespiedu darbs, kas ir piespiedu iesaistīšana sabiedrībai nepieciešamajos darbos. Piespiedu darbs nepilngadīgajam notiesātajam ir vieglākais un efektīvākais soda veids, jo nepilngadīgajam netiek atņemta brīvība, bet viņam ir jāveic noteikts darbs lai atlīdzinātu savu izdarīto kaitējumu. Piespiedu darbs ir lietderīgs arī valstij, jo notiesātie par piespiedu darbu atalgojumu nesaņem. Bez tam notiesātais sodu izcieš tajā vietā un vidē, kur noziegums izdarīts. Veicot piespiedu darbu, notiesātajam ir iespēja apgūt jaunas iemaņas un veidot jaunus sociālos kontakstus ar pakārtējiem cilvēkiem, kuri piedalās piespiedu darba uzraudzībā.
Cietumsods prasa lielus budžeta līdzekļus, jo cietumi tiek finansēti no nodokļu maksātāju naudas. Jo ilgāk notiesātie atrodas cietumā, jo grūtāk viņiem pēc atbrīvošanas iekļauties normālā sabiedrības dzīvē. Gadījumos, kad tas ir iespējams, brīvības atņemšanu aizstājot ar piespiedu darbiem, tiek ietaupīti budžeta līdzekļi, kā arī notiesātā persona netiek izolēta no sabiedrības un tai nav tik lielas problēmas atkal integrēties normālā sabiedrības dzīvē. Tātad, nozīmīgi ir attīstīt tādus kriminālsodus, kas nav saistīti ar izolāciju no sabiedrības. Piemērojot piespiedu darbu, nepilngadīgais likumpārkāpējs netiek tikai sodīts. Šis sods, iesaistot nepilngadīgo darbā, ir audzinošs – tādējādi šis sods veicina atturēšanos no jaunu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas, kas ir viens no Latvijas Krmināllikuma 35.pantā atrunātajiem soda mērķiem.
Kaut gan pēdējo gadu laikā piespiedu darbs kā kriminālsods Latvijā kļūst arvien populārāks, tomēr saglabājas tendence, ka par tādiem noziedzīgajiem nodarījumiem, par kurim var piespriest piespiedu darbu, bieži tiesas piespriež brīvības atņemšanu. Tas liecina par to, ka sabiedrība vēl šo jauno soda veidu nav pieņēmusi un ir tendēta uz prasību pēc bargiem sodiem.
Latvijā savu darbību ir uzsācis Valsts Probācijas dienests un ar 2004.gada 1.janvāri spēkā stājies “Valsts probācijas dienesta likums”. Probācijas dienesta darbs virzīts uz to, lai samazinātu sodus, kas paredz brīvības atņemšanu, tos aizstājot ar piespiedu darbiem. Līdz ar to piespiedu sabiedrisko darbu organizēšana valstiskā līmenī būs viens no galvenajiem probācijas dienesta uzdevumiem. Kā viena no svarīgākajām mērķgrupām, ar kuru būtu jāstrādā probācijas dienestam, ir tieši nepilngadīgie. Kā liecina Tieslietu ministrijas statistikas pārskati, no visiem notiesātajiem visvairāk personu ir vecumā no 18 līdz 24 gadiem.
Tomēr problēma netiek atrisināta tikai ar to, ka ir šāda piespiedu darbu koordinējoša institūcija – lai piespiedu darbs kā sods, kurš labo likumpārkāpēju, tiktu akceptēts sabiedrībā, tai skaitā to kaceptētu arī tiesneši, ir jāpaveic liels darbs. Svarīga ir arī pašu likumpārkāpēju attieksme pret šo soda veidu – piespiedu darbu var piemērot tikai tad, ja arī pats likumpārkāpējs to grib. Ja notiesātais no darba izvairīsies, piespiedu darbu aizstās ar brīvības atņemšanu. Tāpēc šajā procesā ir jāiesaistās kompetentiem cilvēkiem, kuri ar savām zināšanām varētu dot lielu ieguldījumu piespiedu darba kā kriminālsoda veida popularizēšanā, kā arī būt kopā ar likumpārkāpēju un uzraudzīt kā viņš iesasitās šājā piespriestajā sodā. Šajā posmā varētu iesaistīties sociālais darbinieks, kurš ar savām zināšanām varētu organizēt un būt kopā ar nepilngadīgo likumpārkāpēju - gan apzinot iespējamās darba vietas, gan uzraugot likumpārkāpēja nostrādātās stundas, gan arī palīdzot risināt citas nepilngadīgā problēmas. …
