Lai noteiktu, kas tad īsti var būt par noziedzīga nodarījuma subjektu, ir nepieciešams zināt, kura persona var tikt saukta pie kriminālatbildības. “ Noziedzīga nodarījuma subjekts ir nodarījumu izdarījusī fiziska, pieskaitāma persona, kura sasniegusi Krimināllikumā paredzēto vecumu, un līdz ar to viņu par izdarīto noziedzīgo nodarījumu ir juridisks pamats saukt pie kriminālatbildības un notiesāt.”1
Noziedzīga nodarījuma subjekta pamatpazīme ir pieskaitāmība un vecums, no kura iestājas kriminālatbildība, un tikai tādu personu ir pamats saukt par noziedzīga nodarījuma subjektu.
Pieskaitāmības, nepieskaitāmības un ierobežotas pieskaitāmības medicīniskie un juridiskie kritēriji.
“ Persona par Krimināllikumā paredzētu noziedzīgu nodarījumu var atbildēt tikai tad, ja viņa ir pieskaitāma. Tas nozīmē, ka personai noziedzīga nodarījuma izdarīšanas brīdī ir jāsaprot savas darbības vai bezdarbība un jābūt spējīgai tās vadīt ”.2 Nepieskaitāmības stāvoklis izslēdz personas kriminālatbildību, t.i., persona psihisko traucējumu vai garīgās atpalicības dēļ nav varējusi saprast savu darbību vai to vadīt ( KL 13.p.). Tas ir juridiskais ( psiholoģiskais ) nepieskaitāmības kritērijs, kuru raksturo 2 pazīmes:
1.Intelektuālā pazīme – persona nav varējusi apzināties savas darbības, ar ko saprot ne visas darbības, bet gan konkrētu nodarījumu, kas ar Krimināllikumu atzīts par bīstamu un sodāmu un ir radies jautājums par personas pieskaitāmību. Šī pazīme norāda uz apziņas traucējumiem, kuru dēļ persona nav spējusi apzināties darbības bīstamo raksturu.
________________________
1 Krastiņš U., Liholaja V., Niedre A. Krimināltiesības.- Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2001.- 42.lpp.
2 Krastiņš V. Noziedzīgs nodarījums.- Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2000.- 79.lpp.
2.Gribas pazīme – pat apzinoties savas darbības, persona nav spējusi tās vadīt, piemēram, kleptomāns saprot gan savu darbību, gan tās kaitīgumu, bet nespēj atturēties no zādzības izdarīšanas. Šeit cilvēka darbība ir saistīta ar viņa apziņu, kad garīgās darbības slimīgu traucējumu dēļ personai saglabājas viena no psihiskās darbības darbības funkcijām - apziņa, bet ir traucēta otra - gribas darbības funkcija. Persona nespēj atteikties no savas darbības vai bezdarbības, kas apdraud noteiktas ar likumu aizsargātās intereses, pat ja persona apzinās nodarījuma kaitīgumu.
Arī Latvijas administratīvo pārkāpumu kodeksa 19.pants nosaka personas atbildību: “ Pie administratīvās atbildības nav saucama persona, kas prettiesiskas darbības vai bezdarbības laikā atradusies nepieskaitāmības stāvoklī, tas ir, nav varējusi apzināties savu darbību vai to vadīt hroniskas gara slimības, pārejošu gara darbības traucējumu, plānprātības vai citāda slimīga stāvokļa dēļ ”.…
