Mūsdienās, cilvēkiem novērojama liela saslimšana ar dažādām infekcijas slimībām. Slimību cēlonis ir arī ūdens, kas laukos ir akās, bet pilsētās to pievada pa ūdens caurulēm, kur pat dažreiz iedzīvotāji sūdzas, ka ūdens nav dzerams, tāpēc pilsētās iesaka dzert vārītu ūdeni vai arī pirktu veikalā.
Kā jau zināms, tad cilvēks bez ūdens nevar iztikt, jo cilvēka ķermenis sastāv no 70% ūdens.
Ūdens tiek piesārņots, ja vielas vai fizikāli apstākļi tādā pakāpē ietekmē ūdeņu sastāvu, ka tiek ietekmēta to ekosistēmu funkcionēšana, vai arī tiek ierobežotas ūdens izmantošanas iespējas konkrētajiem mērķiem. Ūdeņu piesārņojumu var uzskatīt arī par tādām tā sastāva izmaiņām, kuru rezultātā ūdenī esošo vielu saturs ievērojami atšķiras no tāda, kāds pastāvēja pirms iedarbības uzsākšanas. Atkarībā no piesārņojuma veida izšķir ķīmisko, fizikālo un bioloģisko piesārņojumu.
Ķīmisko piesārņojumu rada ķīmisko vielu nokļūšana vai atrašanās ūdeņos. Atkarībā no piesārņojošo vielu īpašībām izšķir piesārņojumu ar neorganiskām vielām (biogēno elementu savienojumiem, neorganiskajiem sāļiem, kaitīgajiem (toksiskajiem) mikroelementiem, radionukleīdiem) un organiskām vielām (bioloģiski viegli degradējamām vielām, naftas produktiem, pesticīdiem, virsmas aktīvām un citām vielām).
Fizikālais piesārņojums saistās ar fizikālo faktoru, piemēram, temperatūras iedarbību uz ūdeņiem
Bioloģisko piesārņojumu rada konkrētajam ūdeņu veidam netipisku dzīvo organismu, piemēram, vīrusu, baktēriju, nokļūšana tajā. Izšķir divu veidu piesārņojuma avotus: punktveida un difūzā piesārņojuma .
Tipiski ūdens piesārņojuma punktveida avoti ir cauruļvadi, caur kuriem ūdenskrātuvēs tiek ievadīti notekūdeņi.
Difūzā piesārņojuma avoti ir izkliedēti un tos identificēt, novērtēt ir ievērojami grūtāk. Tie ir, piemēram, virszemes notece no lauksaimnieciski izmantojamām zemēm, lietus ūdeņu notece no urbanizētām teritorijām u.c.. ūdens piesārņojumam ar organiskajām vielām vienmēr ir ļoti komplekss raksturs.…
