Ievads
Tēmu „Pierādījums un atspēkojums”, izvēlējos, jo vēlējos izprast šo abu jēdzienu būtību.
Pierādījums ir domāšanas proscess, kur sprieduma patiesums tiek patiesi un loģiski pamatots, jo pamatojumam ir jābūt argumentiem, lai to pamatojumu varētu pamatot. Izdala tiešo un netiešo pierādījumu, kam ir liela nozīme, jo abiem ir atšķirība savā starpā. Ir arī sadalāmias pierādījums. Bet jēdzienam pierādījums ir pretējs jēdziens, kurš saucas par atspēkojumu. Atspēkojums ir prātojums, kurā tiek loģiski pamatota kāda sprieduma aplamība.
Atspēkiojumam ir tāda īpatnība, kas atspēkojumu nevar izveidot analoģiski tiešajam pierādījumam.
Pierādījumu un atspēkojumu savā darbā izmanto juristi, tiesneši.
Tieši pierādījumu izmanto zinātnē tas ir viens no pārliecināšanas pamatveidiem, un droši var teikt, ka zinātniskā pārliecināšanas metode pirmām kārtām nozīmē korektu un precīzu pierādījumu veidošanas metodi. Jo arī zinātnē ir vajadžigi pierādījumi, lai kādi tie nebūtu. Ir svarīgi atrast tiešos pierādījums, kas var pierādīt notikušo.
Darba uzdevuma mērķis:
1. Noteikt pierādījuma un atspēkojuma jēdzienu;
2. Noteikt pierādījuma būtību un veidus;
3. Noteikt atspēkojuma veidus;
1 Pierādījuma būtība un veidi
1.1 Patiesība un pierādījums
Pierādījums ir domāšanas process, kurā sprieduma patiesums tiek loģiski pamatots ar citiem patiesiem spriedumiem.
Pierādījums – tēzes patiesuma pamatojums, kas balstīts uz patiesām un neapšaubāmām premisām, kur secinājumi nepieciešami izriet no premisām. (1)
…
