Pierādījuma jēdziens kriminālprocesā

Ievads

Viens no tiesību nozares svarīgākajiem uzdevumiem ir valsts tiesībsargājošo institūciju “apbruņošana” ar ietekmīgiem līdzekļiem un metodēm cīņai ar noziedzību un tās rašanās iemesliem. Šo uzdevumu risināšana zināmā mērā atkarīga no kriminālprocesuālās zinātnes un likumdošanas attīstības. Varam redzēt, ka Latvijas likumdevēji izstrādājuši jauno Kriminālprocesuālo likumu līdz ar iestāšanos Eiropas savienībā. Cīņā ar noziedzību kriminālprocesuālajai likumdošanai nepieciešams saglabāt tendences tiesu, prokuratūras un izmeklēšanas prakses attīstībā, saistītas ar kriminālprocesuālās tiesvedības demokratizāciju un humanizāciju, nostiprinot cilvēktiesību garantijas, personas likumīgās tiesības un brīvības, paaugstinot tiesu neatkarību, attīstot un paplašinot aizstāvības institūtu krimināllietās, uzlabojot prokuratūras un tiesu darbu, nodrošinot likumību pierādījumu vākšanā un spriedumos. Pierādījumu vākšana un novērtēšana ļoti cieši saistīta ar cilvēktiesību un starptautisko tiesību normu ievērošanu. To var sasniegt pilnveidojot tiesību normas, kas attiecas uz pierādījumiem, precīzi nosakot, kas var kalpot par pierādījumu, kam ir jāveic pierādīšana, kā arī pierādījumu vākšanas, pārbaudes un novērtēšanas kārtību.
Latvijas speciālajā literatūrā sniegts ļoti maz informācijas par pierādījumu teoriju kriminālprocesuālo tiesību jomā. Šis temats tiek apskatīts nepilnīgi un virspusīgi, tāpēc tas tika izvēlēts.
Studiju darba mērķis ir izanalizēt pierādījumu nozīmi kriminālprocesā, izpētīt pierādījumu īpatnības un uz speciālās literatūras analīzes pamata izdarīt atbilstošus secinājumus.
Galvenie uzdevumi studiju darba mērķa sasniegšanai ir :
1) noteikt pierādījuma jēdzienu;
2) noteikt pierādījuma avotus;
3) noteik pierādījumu pieļaujamību un attiecināmību.
…