Pieprasījuma un piedāvājuma likumi

Lai apmierinātu savas vajadzības , cilvēki ir izdomājuši un iemācījušies izgatavot milzum daudz dažādu preču. Daudz ir arī pakalpojumu, bez kuriem mūsdienu cilvēkam būtu krietni vien neērtāka dzīve. Šodienas sabiedrības dzīve kļūtu juceklīga, ja papilsētas ielām staigātu kurpnieki, šuvēji, pavāri, siera meistari, dārznieki, miesnieki un nepārtraukti katram garāmgājējam piedāvātu savus ražojumus. Drīz tas kļūtu par apgrūtinājumu. Cilvēki ir atraduši izeju no šīs neērtās situācijas. Tas ir tirgus. Tirgus ekonomikā ražošana (piedāvājums) un patēriņš (pieprasījums) veido sabiedrības ekonomisko pamatu. Notiek preču pārdošana patēriņam mājsaimniecībās. Tas ir tirgus orientēts process, kuru regulē ražotāju piedāvājuma un patērētāju pieprasījuma savstarpējās attiecības. Pircēju un pārdevēju intereses ir atšķirīgas. Darījumi notiek tikai tad, ja iespējams vienoties par savstarpēji pieņemamām cenām. Šinī darbā es mēģināšu atrast izskaidrojumu tam, kāpēc neskatoties uz dažādiem mērķiem, daudziem pircējiem un pārdevējiem izdodas atrast savstarpēji pieņemamās cenas. Svarīgs ir arī jautājums kas – kādi faktori ietekme piedāvājumu un pieprasījumu.
Viens no mikroekonomikas svarīgākajiem uzdevumiem ir saimniecisko subjektu rīcības motivācijas noteikšana. Kā pirmo aplūkosim saimniecisko subjektu izturēšanos, pieņemot saimniecisko lēmumu plaša patēriņa preču tirgū. Ir svarīgi zināt, kā izturas mājsaimniecība, pieprasot savu vajadzību apmierināšanai plaša patēriņa preces. Iedomāsimies, ka māmiņa ir iedevusi Pēterim 5 latus un lūgusī tirgū nopirkt ne pārāk dārgas zemenes ievārījumam. Labāk būtu iegādāties lētākas ogas. Ja cena būtu 90 santīmu kilogramā, naudas pietiktu apmēram 5.5 kg. Ogu. Lai būtu uzskatāmāk, Pēterīša aprēķinus var ierakstīt tabulā.…