Ekonomikā ar pieprasījumu saprot cilvēku vēlēšanos un gatavību iegūt savā lietošanā noteiktu preci vai pakalpojumu. Cilvēku vēlmes pārvēršas pieprasījumā tikai tad, kad viņiem ir nauda, ar ko samaksāt par vēlamo preci.
Savukārt, ar piedāvājumu nesaprot tās preces, kas tiek uzkrātas kaut kur firmu noliktavās, bet gan pārdevēju un ražotāju rīcību tirgū, mainoties cenām.
Pieprasījums un piedāvājums ir tirgus svarīgas sastāvdaļas, kuru svārstības regulē tirgu un nosaka ražotājam ko ražot, kā raźot, cik ražot, kam ražot.
Pieprasījuma un piedāvājuma mijiedarbībā funkcionē svarīgs element kā cena. No tās svārstībām ir atkarīga pieprasījuma un piedāvājuma elastība.
Savā darbā apskatīšu to, kā radās pieprasījuma un piedāvājuma teorija, kas ir elastīgs piedāvājums un pieprasījums, kas- neelastīgs.
Šo teoriju pirmsākumi ir sastopami ievērojamā angļu ekonomista Alfrēda Māršala (1842- 1924) darbos. Viņa grāmata “Ekonomikas principi” (1890) un tajā apskatītās doktrīnas kļuva par šīs zinātnes mācību standartu līdz pat mūsu gadsimta 40- ajiem gadiem. Lielāko daļu savas dzīves A. Māršals bija ekonomikas profesors Kembridžas universitātē. Viņa slavenākais skolnieks Džons Meinards Keinss nosauca A. Māršalu par “19. gadsimta lielāko ekonomistu”. Interesanti, ka pats Keinss kļuva par vienu no ietekmīgākajiem 20. gadsimta ekonomistiem.
Lai gan jau pagājuši 100 gadi kopš “Ekonomikas principu” izdošanas, A. Māršala veiktā tirgus spēku analīze joprojām ir aktuāla, izskaidrojot ekonomiskās parādības. Pēc A. Māršala domām, ekonomikas procesu var izskaidrot ar līdzsvara cenu jeb tirgus cenu, tai veidojoties piedāvājuma un pieprasījuma mijiedarbībā. Salīdzinot abus tirgus spēkus (pieprasījumu un piedāvājumu) ar šķēru asmeņiem, A. Māršals apgalvoja, ka neviens no tiem nevar darboties bez otra. Vēl viena no viņa nozīmīgākajām idejām ir īslaicīga un ilglaicīga pieprasījuma un piedāvājuma nošķiršana.…
