Cena pilda divas svarīgas ekonomiskās funkcijas. Tā prasa racionāli izmantot ierobežotos resursus un motivē ražošanu.
Pamatprincips ir šāds: jo retāk ir atrodams priekšmets, jo augstāka ir cena. Tāpēc to vēlēsies pirkt mazāk cilvēku. Ekonomisti to apraksta kā cenu ierobežojošo efektu. Citiem vārdiem, tā kā dažādu lielumudaudzums ir ierobežots un to visiem var nepietikt, tad tirgus ekonomikas sistēma preces un pakalpojumi tiek sadalīti, pamatojoties uz to cenām. Labs piemērs ir izsole, persona, kas vada izpārdošanu (izsoles vadītājs), pārdod izsoles objektus tam, kas sola visvairāk. Ja ir tikai viena lieta, tā nonāk pie vislielākās summas solītāja u.tml.
Cenas palielināšanās vai samazināšnās ietekmē arī ražotāju vai potenciālo preču un pakalpojumu piegādātāju rīcību. Cenu palielināšanās pievilina jaunus ražotājus un otrādi, cenas samazināšanās daļu ražotāju izstumj no tirgus. Tādējādi cenas veicina preču un pakalpojumu ražošanas palielināšanu vai arī šo procesu bremzē. Ekonomisti šādu cenu ietekmi klasificē kā ražošanas motivācijas funkciju.
Pieprasījums
Ziemas beigās daudzi apģērbu veikali konstatē, ka to slēpošnas un citu ziemas drēbju krājumi ir pārāk lieli. Kā pārliecināti pircējus martā un aprīlī iegādāties slēpošanas kostīmus un citus ziemas apģērbus? Varbūt rīkot izpārdošanu? Tas ir labs ieteikums. Pircēji pirks ziemas apģērbu arī pavasarī, ja cenas būs pietiekami zemas.
Pieprasījuma likums. Pieprasījums ir patērētāja vēlēšanāsun spēja pirkt kādu preci vai pakalpojumu noteiktā laikā un vietā. Ja kāds vēlās, lai viņam būtu jaunas sporta kurpes, bet nevar atļauties tās nopirkt, tad ekonomisti šādu gadījumu aprakstītu nevis kā pieprasījumu, bet kā vēlēšnaos, bet ja tomēr minētajai personai būtu nauda un būtu ar mieru šo naudu izlietot, piemēram, kurpju iegādei, tad šī vēlēšanās pārvērtīsies pieprasījumā.…
