Brīvajā tirgū katrs var vērot to, ka cenu līmeni nosaka preču un pakalpojumu pieprasījuma un piedāvājuma konkrētais samērs, lai gan cenu veidošanās procesu ir arī daudz dziļāki pamati. Runa ir par pircēju un pārdevēju emocionālās rīcības motivāciju tirgū, par to, kādas ir šīs rīcības sekas.
Pieprasījums ir pircēju - patērētāju un pirkumu - emocionālā rīcība, kas vērsta uz preču iegādi atbilstoši viņu vēlmei, izvēlei, vajadzībai un maksātspējai noteiktā laika periodā.
Tomēr šī sakariba nedod atbildi uz daudziem jautājumiem, kas var interesēt pārdevēju (pircēju): par cik palielināsies pārdoto (nopirkto) preču apjoms; kā tas ietekmēs ienākumus; kādai ir jābūt cenu politikai u. t. t. Patērētaju reakcija uz cenas izmaiņām var mainīties atkarībā no produkta veida. Tā arī var mainīties atkarībā no cenu izmaiņām dažādos līmeņos. Šeit mēs saskārāmies ar tādu ekonomisko jēdzienu ka elastība.
Elastība ir viena mainīgā lieluma reakcijas mērs uz cita mainīgā lieluma izmaiņām. No iepriekšteiktā izejot, varam dot tādu formulējumu: preces pieprasījuma relatīvo izmaiņu attiecību pret apskatāmā ietekmējošā lieluma relatīvām izmaiņām sauc par pieprasījuma slastību (E).
Ja runā par pieprasījuma elastību atkarībā no cenas (pieprasījuma cenas elastību), tad tās ir pārdoto preču apjoma relatīvās izmaiņas atkarībā no preces cenas relatīvam izmaiņām.
Elastība ir bezdimensijas lielums, un visbiežāk tiek aprēķināta procentos. Kapēc tas ir vajadzīgs? Tas ir vajadzīgs, lai mērvienību izvēle neietekmētu elastību, kas notiek absolūto lielumu izmantošanas gadījumā.
Pieprasījumam uz dažām precēm ir raksturīgs liels pateretaju jutīgums uz cenas izmaiņām. Nelielas cenas izmaiņas izraisa lielas izmaiņas realizējamās produkcijas daudzumā. Tadu pieprasījumu sauc par elastīgu.…