Piens ir balta vai iedzeltena, viendabīga, necaurspīdīga emulsija. Piena krāsa un konsistence mainās atkarībā no lopkopības, lopu veselības stāvokļa. Tikko izslaukta piena skābums ir 16 – 18 oT (Tērnera grādi). Piens satur olbaltumvielas, taukus, piena cukuru, vitamīnus, minerālvielas, hormonus, fermentus u.c. bioloģiski aktīvas vielas. Tāpēc arī daudzu dzīvnieku pienus var izmantot cilvēka uzturā [Ģimenes enciklopēdija, 1990].
Pārtikas produktu ražošanā, tirdzniecībā un patēriņa jomā ar jēdzienu piens apzīmē tikai govs pienu, jo to visplašāk izmanto gan piena produktu ieguvē, gan uzturā. Piena ķīmiskais sastāvs, it īpaši tauku saturs un enerģētiskā vērtība, var mainīties atkarībā no dzīvnieku šķirnes, barības, ēdināšanas režīma, laktācijas perioda, slaukšanas režīma, tehnikas un daudziem citiem apstākļiem [Ģimenes enciklopēdija, 1990].
1.2. Piena uzturvērtība
Piens ir viens no vērtīgākajiem uzturlīdzekļiem. Tas satur visas svarīgākās uzturvielas, kuras nepieciešamas cilvēka organisma normālai attīstībai [Pētersone M., Pasopa A., 1966].
Piena olbaltumvielas (kazeīns, albumīns, globulīns u.c.) ir vērtīgākā piena sastāvdaļa apmēram 3.3% no kopējā sastāva). Piena olbaltumvielas satur visas cilvēka organismam nepieciešamās neaizstājamās aminoskābes. Piena olbaltumvielu neaizvietojamība ir 90-98% [Ģimenes enciklopēdija, 1990]. …