Organizācijas struktūra ir krietni vien atkarīga no pienākumu sadales. Tas ir ļoti vienkārši: ja nav darba dalīšanas, nav arī struktūras. Darba pienākumu sadale ir atkarīga no organizācijas lieluma, un ir būtiski, kurā līmenī notiek lēmumu pieņemšana. Darba pienākumu sadale ir pilnvaru un atbildības nodošana atbilstošajiem struktūrlīmeņiem organizācijas ietvaros. Tas ir process, kurā ir jāizsver centralizācijas un decentralizācijas jautājumi, kā arī jāorganizē darbs nodaļās un vienībās. Organizācijas decentralizācija var būt federāla vai funkcionāla. Federālā decentralizācija attiecas uz autonomām vienībām ar paškontroli un mērķi nest peļņu organizācijai kopumā, bet funkcionālās decentralizācijas pamatā ir individuāli procesi vai produktu ražošana. Tieši decentralizācijas apjoms nosaka formālās organizācijas struktūrmodeli. Konkrētāk – process, kas skar vadītāja un padotā attiecības.
Tātad runa ir par vadītāja prasmi un spēju sadalīt pienākumus un piešķirt atbildību citiem, turklāt ņemot vērā, ka vadīt darbiniekus nenozīmē izdot pavēles vai izpildīt atsevišķus uzdevumus pēc kaut kādām instrukcijām. Uzticēt darbu savam padotajam ir sociāla prasme, māka un būtībā arī māksla. Ja nu vadītājam šīs prasmes nav, kā arī trūkst uzticības padotajiem, darbs nebūs sekmīgs, tā rezultāti būs vāji. Minēsim divu klasisku kļūdu galējības, kas rodas tad, ja vadītājs nav profesionāls tā dēvētajā personāla menedžmentā. Piemēram, vadītājs autoritāri pakļauj darbiniekus, ļaujot tiem konkrētas funkcijas veikt tikai stingrā uzraudzībā. …
