Piena nozīme cilvēku uzturā

Faktori, kas nosaka rūpnieciski ražotā piena (veikalos nopērkamā paku piena) nelabvēlīgo ietekmi uz veselību:
• pienā ir lielāka kaitīgo vielu koncentrācija nekā augu valsts produktos, jo govis atrodas barības ķēdes augšgalā un to organismā uzkrājas ne tikai tās indīgās ķīmiskās vielas, kas tiek lietotas, apstrādājot laukus, kuros audzē lopbarību, bet arī tie kaitīgie ķīmiskie savienojumi, kuri ietilpst antibiotikās, ar kurām ārstē lopus, un indēs, kuras izmanto cīņā ar dzīvnieku parazītiem. Tagad govis vairāk baro ar graudiem un ievesto barību, kuras sastāvā var būt dažādas piedevas, – šāda barība govīm nav dabiska, un piens, kas iegūts no šādā veidā barotām govīm, ir ar mazāku uzturvērtību;
• termiskās apstrādes (dzesēšanas, pasterizācijas vai sterilizācijas) procesā tiek izmainīta piena struktūra, iznīcināti enzīmi un zaudēta liela daļu vitamīnu, organiskie savienojumi pārvēršas neorganiskajos, kurus organismam ir grūti vai neiespējami uzņemt, tajā skaitā organiskais kalcijs pārvēršas neorganiskajā kalcijā, kas veicina nierakmeņu un žultsakmeņu veidošanos, kā arī tādu slimību kā ateroskleroze un osteoporoze attīstību. Homogenizācijas procesā tiek sašķaidītas piena tauku lodītes – daļu no tām cilvēka organisms vairs nespēj sagremot un tās nonāk asinīs, tādējādi veicinot tauku izgulsnēšanos asinsvados;
• galaprodukti, kas rodas cilvēka organismā pēc rūpnieciski ražotā piena sagremošanas, ir skābi. Lai tos neitralizētu, organisms izmanto savas minerālvielu rezerves, tajā skaitā kalciju no kauliem. [8]
…