Piens ir zīdītāju piena dziedzeru sekrēcijas produkts. Sekrēcijas (lat. Secretio – atdalīšana, atdalīšanās ) – process, kurā dziedzeri veido un izdala sekrētu. Piena sekrēcijas ir piena veidošanās piena dziedzeru šūnās.
Daba pienu paredzējusi zīdītāju pēcnācēju apgādāšanai ar visu nepieciešamo to dzīvības uzturēšanai, attīstībai un imunitātes stiprināšanai kādu laika posmu pēc piedzimšanas. Dažādu zīdītāju dzīvnieku piena ķīmiskais sastāvs ir ļoti atšķirīgs (skatīt 1. tabulu). Sastāva īpatnības nosaka jaundzimušā augšanas ātrums un apkārtējās vides apstākļi.
Kad mazulis pāriet uz citu barību, zīdītājiem piena izdalīšanās parasti beidzas. Izņēmums ir tie dzīvnieki, kuriem selekcijas, barošanas un kopšanas rezultātā, kā arī slaukšanas laikā kairinot piena dziedzerus, piens izdalās vairāk un ilgāk nekā pēcnācējiem vajag. No tiem iegūto pienu cilvēki izmanto dažādiem mērķiem.
2000.gadā 84,8% no pasaulē saražotā piena bija govs piens, 11,3% bifeļu, 2,2%kazu, 1,5% aitu un 0.2% citu dzīvnieku piens. Bifeļu pienu visvairāk iegūst Indijā, Pakistānā, vēl arī Ķīnā, “Ēģiptē un nedaudz Itālijā. Šī piena daudzums pēdējos gados pieaug, bet kazu un aitu – praktiski nemainās. Pēdējais skaidrojams ar to, ka šos dzīvniekus pārsvarā tur nelielās saimniecībās. Kazas piena ieguvei lielākos vai mazākos apjomos izmanto gandrīz visās pasaulē, bet aitas – dažos Francijas, Vācijas apgabalos, Rumānijā, Bulgārijā, Ungārijā un dažās Tuvo Austrumu valstīs.
Tā kā govs piens pasaulē un arī Latvijā ir visizplatītākais, tad turpmāk runāšu par to.
Piens satur visas cilvēkam nepieciešamās uzturvielas viegli izmantojamā formā, labi, gandrīz ideāli sabalansētās attiecībās. Tādēļ tas ieņem īpašu vietu bērnu, grūtnieču kā arī vecu, slimu cilvēku uzturā un ir piemērots, ieteicams ikdienā gandrīz visiem cilvēkiem.
Piens ne tikai apgādā organismu ar vajadzīgām uzturvielām, bet arī palīdz labāk izmantot, ar mazāku enerģijas patēriņu, sagremot citus pārtikas produktus. Tas sevišķi svarīgi ir vecākiem cilvēkiem. …