Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka
Akcijas un īpašie piedāvājumi 2 Atvērt
3,99 € Ielikt grozā
Gribi lētāk?
Identifikators:117169
 
Vērtējums:
Publicēts: 10.12.2006.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 2 vienības
Atsauces: Nav
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Ievads    1
1.  Zvejas struktūra un organizācija Rojas pagastā    2
2.  Zvejas analīze    5
3.  Zivsaimniecības problēmas Rojas pagastā un Latvijā    10
4.  Rojas piekrastes zvejniecības perspektīvu analīze    15
  Secinājumi un priekšlikumi    17
  Literatūras saraksts    18
Darba fragmentsAizvērt

Zveja vietējos, piekrastes ūdeņos vienmēr bijusi viena no Latvijas jūras piekrastes iedzīvotāju galvenajiem iztikas un ienākuma avotiem. Šādu darba tēmu izvēlējos tāpēc, kad pats dzīvoju piejūras ciemā, kur viens no galvenajiem iztikas līdzekļiem ir zvejniecība. Gribēju novērot pēdējo gadu tendences un mazliet ieskatīties, kas varētu notikt nākotnē. Lai varētu izanalizēt piekrastes zvejniecību, konkrētāk apskatīšu savu piejūras ciemu Roja.
Sociālisma laikā, līdz 1992.g. zveja tika organizēta zvejnieku kolhozos. Piekrastes zveja bija koncentrētāka galvenokārt Rīgas jūras līča dienvidu un austrumdaļā. Kurzemes piekrastē tā bija daudz mazāk attīstīta.
Būtiskas izmaiņas piekrastes zvejā Latvijā sākās pēc neatkarības atjaunošanas. Zveja tika pārkārtota pēc Latvijas vēsturiskā teritoriālā iedalījuma, t.i., atsevišķu pagastu robežās, kas piekrastes līnijas un zvejas zonas platības ziņā ir daudz mazākas, kā atsevišķu bijušo kolhozu apzvejotās piekrastes teritorijas.
Zvejas tiesības piešķiršana un sadale zvejnieku sabiedrībā un individuāliem zvejniekiem ir nodota piekrastes pašvaldībām. Pamatojoties uz Latvijas Zivsaimniecības pētniecības institūta (LZPI) rekomendācijām, zvejas rīku limits tiek noteikts katru gadu ar ZM Valsts Zivsaimniecības pārvaldes (VZP) rīkojumu. Tagad kolektīvo saimniecību brigāžu vietā zveju veic privāti uzņēmumi un individuālie zvejnieki.
Laikā no 1992.g. zvejas slodze Latvijas piekrastes ūdeņos ir pieaugusi vairākkārtīgi. Kopējā nozveja piekrastē sasniedz 4-5 tūkst. tonnu gadā. Tomēr pēdējo gadu laikā piekrastes zvejniecība parādās negatīvas tendences. Pieaugot zivju resursu ekspluatācijai, sāk samazināties atsevišķu, saimnieciski vērtīgu un tirgū pieprasītāko zivju sugu nozveja, kas liecina par to pārzveju.
Tagad, kad Latvija ir ES dalībvalsts, ir pieejami speciālie līdzekļi piekrastes attīstībai, ar mērķi nodrošināt zivju resursu ilgspējību un vietējo iedzīvotāju nodarbinātību. Šo līdzekļu iegūšanai un projektu dokumentācijas sagatavošanai nepieciešama zvejas stāvokļa un resursu analīze attiecīgās pašvaldības teritorijā.…

Autora komentārsAtvērt
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Atlants

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties