Pilnīgi skaidrs, ka ir pārspīlēts, ka bērnu dzimšanas kārtība iespaido attīstību, tomēr daži pētījumi parādīja, ka pirmdzimtajam bērnam ir noteikts raksturojums. Pirmdzimtie verbali ir vairāk attīstīti (atrāk sāk runāt un labāk to dara) mazāk impulsīvi, vairāk aktīvi, labāk mācās skolā, ar lielāku pārliecinātību iestājas augstskolās un lielāka tieksme kautko sasniegt dzivē.
No 23 ASV kosmonautiem 21 bijis pirmdzimtais. Svarīgi saprast, ka pētnieku slēdzieni atspoguļo kopējās tendences, un tas attiecas uz visas ģimenes un visiem ģimenes locekļiem. Petijumi parādija, ka pirmie bērni biežāk demonstrē augstākus testa rezultātus uz intelektuālo attīstību, nekā pareie bērni ģimenē. Ja tas ir tā, tad rodas jautājumus, kapēc tas tā notiek? Viena var būt atbilde, ka tās ir kaut kādas ģenētiskās izmaiņas vai no bioloģiskiem faktoriem, piem. mates vecums, vai ķimiskās izmaiņas viņas organismā izsauktas uz iepriekš dzimušajiem bērniem. Taču zinātnieki atteicās no šiem dabīgajiem paskaidrojumiem par labu audzināšanas teorijai pasvītrojot vides faktoru ietekmi. Protams, ka apkārtejā vide, kurā attīstās bērns, var stipri ietekmēt viņa intelektualās spējas un iespējas. Viens no ietekmejošiem faktoriem, visiem bērniem, ir dzimšanas secība. Pirmais bērns ienāk pasaulē kurā ir tikai vecaki. Otrais bērns ienāk vidē, kurā ir bērns un divi pieaugušie. Viņa attistība jau notiek citādi, vienkārši pirmā bērna klātbūtne. Šīs atšķirības aug ar katra bērna dzimšanu Gregory Marcuss,-psihologs, ieviesis ģenialu teoriju, lai paskaidrotu sakarību starp bērnu dzimšanas secibu ar intelektu 1960.g beigas un 70.g sakumā Holandē piepildījās liels petījuma projekts, vajadzēja izpētīt nepietiekamo ēdiena ietekmi uz intelektuālo bērnu spējām dzimušajiem II.pasaules kara beigās. Tika pielietots Ravena tests uz intelektualo attīstību. Pārsteidzoši bija tas, ka rezultāti kļuva arvien zemāki ar katru nākamo dzimušo bērnu. …
