Neviena valsts nevienā pasaules reģionā nav pasargāta no konflikta ar citu valsti vai arī no konflikta ar savas valsts iedzīvotājiem un tikai pareiza balansēšana starp visām pusēm var noturēt indivīdus no neapdomātas darbības. Pēc PSRS sabrukšanas jauno valstu un neatzīto teritoriju līderiem bija lielas ambīcijas, jo praktiski vēl vakar viņi bija maziņa daļa no milzīga, bet jau šodien viņi paši jau ir kaut kas, kas var ietekmēt citas valstis un rūpēties par savas valsts iedzīvotājiem.
Pēc PSRS sabrukšanas Moldova, kā arī citas bijušās PSRS valstis uzsāka savu reformēšanos, valstis meklēja savu nišu, savu vietu zem saules. Kaut arī pēc neatkarības atgūšanas bijušās PSRS valstis zaudēja savus nodibinātus sakarus, bet tas deva viņiem arī jaunās iespējas – patstāvīgi eksistēt pasaules arēnā. Tomēr Moldova nevarēja sekmīgi realizēt jaunas iespējas un pat būtiski pasliktināja savu ekonomisko situāciju. Pateicoties 90 gadu notikumiem Moldova, kā valsts ar ļoti labām dzīves apstākļiem, labu rūpniecības infrastruktūru, auglīgu zemi un tūrisma iespējam nonāk ekonomiskajā bedrē. Esošā situācija, kā arī nacionālistu jautājums ietekmēja Piedņestras reģiona iedzīvotājus rīkoties.
Laika periodā no 1988. līdz 1990.gadam Moldovā, tāpat kā pārējās PSRS republikās, izveidojās nacionālās atmodas kustība. Tā sākās ar aicinājumiem pasludināt moldāvu valodu par valsts valodu, pāreju uz latīņu alfabēta lietošanu rakstībā, kā arī moldāvu un rumāņu valodu identitātes atzīšanu. Nacionālās atmodas kustība aptvēra lielu Moldovas iedzīvotāju daļu - pilsētu un lauku inteliģenci, un studentus. …