Secinājumi
Rakstot šo referātu, sapratu, ka attīstība katram cilvēkam noris citādāk un ir sarežģīti novilkt konkrētas robežas pieaugušu cilvēku attīstībā, jo atseviškos posmos katram cilvēkam ir savi sociālie faktori. Nav iespējams novilkt robežu, vai viens cilvēks ir pieaugušāks par otru, balstoties tikai uz to, kas padara cilvēku “pieaugušu”. Tad jau būtu arī jāsaka, ka cilvēki, kas kļuvuši par vecākiem 14 gadu vecumā arī savā attīstībā ir tikpat nobrieduši, cik 20 gadus jauni pieaugušie.
Pozitīvu apziņu sagādā arī tas, ka attīstība neapstājas tikai līdz pieauguša vecuma sasniegšanai. Lai gan pieaugušajiem cilvēkiem attīstība viennozīmīgi nav salīdzināma ar to, kā attīstās personība agrākos dzīves posmos, tomēr arī pieaugušajiem cilvēkiem norisinās pozitīvas pārmaiņas, piemēram, skaidra savas identitātes apzināšanās, kas iepriekšējos dzīves posmos ir sagādājis daudz grūtību.
Manuprāt, dažādi mīti par novecošanu patiešām ir nepamatoti. Bieži vien pieaugušiem cilvēkiem, kas atrodas vidējā vecuma posmā ir grūtības atrast darbu vai sākt jaunu karjeru, jo darba devējiem ir nepieciešami tikai “jauni cilvēki”. Mūsdienās arvien vairāk cilvēku paliek aktīvi un moži. Tas ir retāk redzams vēlīnā pieauguša cilvēka stadijā, taču tomēr pastāv un vēl jo biežāk sastopams vidēja brieduma cilvēkiem. 40 gadu vecumu sasniedzis cilvēks mūsdienu sabiedrībā izskatās un arī attīstības ziņā ir pavisam citādāks kā, piemēram, pagājušā gadsimta sākumā. Cilvēki ir attīstītāki un vairāk iet līdzi visam jaunajam.
…