Latvijas vēsturē 20.gadsimtā risinājušies vispostošākie kari cilvēces vēsturē. Nekad vienlaikus tik daudz valstu un cilvēku nav iesaistījušies karadarbībā, izmantojot tā laika augstākās tehnoloģijas. Līdz ar Latvijas neatkarības pasludināšanu tika izveidota pagaidu valdība K.Ulmaņa vadībā. Taču reālā vara Latvijā vēl aizvien piederēja vācu okupācijas iestādēm, Latvijā atradās arī vācu karaspēks. Novembra otrajā pusē Baltijai sāka tuvoties arī Padomju Krievijas karaspēks, kurš sasniedza Latvijas teritoriju decembra sākumā. Līdz ar to sākās Latvijas brīvības cīņas. Tā kā Latvijas valdība nebija paspējusi izveidot kaujas spējīgu armiju, boļševiki ātri ieņēma gandrīz visu Latvijas teritoriju. Latvijā sāka valdīt P.Stučkas valdība, kas pārstāvēja ar Padomju Krievijas atbalstu 1918. gada decembrī izveidoto Latvijas Sociālistisko Padomju Republiku.
Vācu armijas pavēlniecība sava ģenerāļa Rīdigera fon der Golca vadībā cerēja izveidot Latvijā baltvācu valsti. Tādēļ 1919.g. aprīlī tā organizēja apvērsumu, kura rezultātā izveidoja sev paklausīgu valdību ar latviešu mācītāju un rakstnieku A.Niedru priekšgalā, bet sastāvošu galvenokārt no vāciešiem. Viss, ko šajā situācijā spēja K.Ulmaņa valdība - tā paspēja patverties uz angļu kuģa "Saratova" Liepājas ostā. 1919.gada rudenī vācu karaspēks tika formāli iekļauts krievu pulkveža Bermonta-Avalova Rietumkrievijas armijā. Bet visi iekarojumi beidzās ar neveiksmi.
Mana darba mērķis ir aplūkot brīvības cīņu gaitu un R.Golca, A.Niedras un P.Bermonta prettiesisko rīcību. Kā arī viņu paņēmienus un viltības, ar kurām viņi vēlējās iekarot Latvijas teritoriju. Lai to panāktu, es izmantošu tādas metodes kā vēstures pētīšanu, precīzāk 1919.gada notikumus Latvijā. Galvenais uzdevums ir A.Niedras, P.Bermonta un R.Golca grupējuma veidošanās un pretvalstiskā darbības aplūkošana un rezumēšana. …