1. AGRONOMISKĀ IZMĒĢINĀJUMA PLĀNOŠANA
1.1. Tēmas līdzšinējās izpētes stāvoklis
No visiem kāpostaugiem ziedkāpostiem ir augstākā uzturvērtība, un tos var izmantot diētām. Ziedkāposti ir veselīgi uzturā ievērojamā minerālvielu satura dēļ, un tos var izmantot daudzveidīgi. Uzturā izmanto blīvas, nepāraugušas galviņas, kas cieši aptvertas ar dažām seglapām.
Mazdārziņos ražu var iegūt no jūnija līdz septembrim (ja izmanto stikla vai plēves siltumnīcas, tad – no maija beigām līdz novembra vidum).
Ziedkāpostiem nepieciešama relatīvi laba augsne un piemērots klimats.
Atbilstoši to dēstīšanas laikam izšķir agros, vasaras un vēlos ziedkāpostus. Agrajiem ziedkāpostiem nepieciešama silta, no vējiem aizsargāta vieta. Vasaras ziedkāpostiem – vienmērīgs klimats ar augstu gaisa mitrumu. Rudens ziedkāposti aug apgabalos, kur ziema iestājas vēlāk. Ziedkāposti labi aug saulainā āra dobē. Ēnā augušajiem ir daudz lapu, bet galviņas ir mazas, un kvalitāte nav visai augsta.
Labas ražas iegūst barības vielām bagātā smilšmāla un mālsmilts augsnē ar bagātīgu trūdvielu saturu. Taču mazdārziņos gandrīz jebkuru augsni var izmantot ziedkāpostu audzēšanai, ja to devīgi bagatina ar trūdvilām un barības vielām. Ziedkapostus maz ietekmē šajā zemē agrāk augušais, tomēr ievērot augseku ir lietderīgi. Nav vēlams tos dēstīt vietā, kur iepriekšējā gadā auguši kāpostaugi. Ir speciālas ziedkāpostu audzešanas vietas, kur tos audzē gadu no gada. Šādā gadījumā izšķiroša nozīme ir augsnei un tās sagatavošanai.
Ja klimatiskie apstākļi ir labvēlīgi, viegli sasildāmā augsnē ziedkāpostus var stādīt ārā jau maija beigās, bet nepieciešams tos aizsargāt no varbūtējām salnām. Tādēļ drošāk pirmo ražu audzēt plēves būdā, siltumnīcā vai lecektī. Nedrīkst aizmirst, ka ziedkāposti aizņem zemes plarību 50-55 dienas ilgi un tādējādi pamatkultūru (piemēram, gurķus, tomātus vai papriku) var dēstīt relatīvi vēlu. Ziedkāpasti ienākas ļoti nevienmērīgi, to nogatavošanās pavasarī un vasarā ilgst 3-4 nedēļas, rudenī- līdz pat 5 nedēļām. Pēdējais stādīšanas termiņš ir 10.-20. Jūlijs. Tādēļ tos var izmantot vēlīnai ražai dobēs, kuras aizņemtas tikai līdz jūlija vidum.
Stādīšanai zem stikla un plēves der tikai agrās šķirnes ar īsāko veģetācijas laiku. Sliktiem laika apstākļiem piemēroti ie tā sauktie „pirmzieži”- šīm šķirnēm ir mazas galviņas, kas agri attīstās. Agrās āra šķirnes pimērotas tikai noteiktam apvidum. Vidēji agrās šķirnes ir universālas. Tās ļoti labi var izmantot no aprīļa līdz jūlijam. Turpretī vidējās šķrnes sava garā attīstības laika dēļ nav sevišķi piemērotas intensīvai audzēšanai mazdārziņā.
Agrai stādīšanai noteikti jāizmanto podiņos audzēti dēsti, kas labāk ieaug. Tiem jābūt veselīgiem un spēcīgiem, ar tumši zaļām lapām, pārauguši un pārāk gari dēsti labi neaug. Ja dēstus grib izstādīt marta beigās vai aprīļa sākumā, tos nepieciešams sēt apkurināmā siltumnīcā jau janvārī. Februāra beigās var izmantot arī siltas lecektis. Dēsti izaug apmēram 7-8 nedēļu laikā. Ja tos grib iegūt uz pēdējo stādīšanas termiņu (jūlijā), tad jāsēj vēlākais jūnija sākumā vai vidū. Sējamo sēklu daudzums ir niecīgs. Var sēt uzreiz podiņos vai lecektī rindās un vēlāk izpiķēt. Ja sēj āra dobēs, ieteicams sējuma rindiņas apbērt ar kūdras un smilts maisījumu, lai atvieglotu uzdīgšanu.
…
