Intervijā pētnieks jautājumus uzdod tiešā kontaktā ar respondentu (pa telefonu vai personiskā intervijā) un tūlīt arī saņem uz tiem atbildes. Stingras uzbūves daudzums intervijā ir atkarīgs no brīvības līmeņa, kas tiek dots respondentam intervijas vadībā un atbildot uz jautājumiem. Intervijas pēc stingras uzbūves daudzuma tajās tiek iedalītas strukturizētajās un nestrukturizētajās intervijās. Strukturizētās intervijās uzdotie jautājumi ir visiem vienādi un netiek mainīti intervijas laikā. Nestrukturizētajās intervijās intervijas gaita un uzdotie jautājumi var tikt mainīt piemērojoties konkrētajam respondentam. Nestrukturizētās intervijas tiek izmantotas gadījumos, kad ir jāuzzina respondenta pilnīgs viedoklis konkrētā jautājumā (var tikt uzdoti papildjautājumi, lai to pilnībā izzinātu un izprastu).
Personīgas intervijas ir diezgan sarežģīts process, jo respondents ir jāsatiek personīgi. Nokļūšana pie respondenta bieži vien sastāda vislielāko pētījuma izmaksu daļu. Pētnieki bieži saskaras ar cilvēku atteikumiem piedalīties pētījumā. Šādu iespējamību vēl palielina iepriekšēja intervijas norunāšana telefoniski, jo mazāk personiska kontakta laikā cilvēki biežāk atsakās no intervijas. Atteikumu skaitu var samazināt paziņojot par pētījumu masu saziņās līdzekļos, jo tādejādi cilvēkiem rodas priekšstats, ka aptauja ir sabiedriskās domas atbalstīta, tātad tajā ir jāņem dalība. Arī pirms intervijas respondenti (līdzīgi kā anketēšanā) vēlas iepriekš saņemt pamatinformāciju par pētījumu.
Intervija ir sociālas attiecības, kas paredzētas, lai apmainītos ar informāciju starp respondentu un intervētāju. Informācijas apmaiņas kvantitāte un kvalitāte ir atkarīga no intervētāja vērības un radošās spējas intervijas laikā. …
