Sviestu varētu definēt kā piena tauku koncentrātu, kas līdztekus taukiem satur arī fosfatītus (lecitīnu), olbaltumvielas, minerālvielas, laktozi un vitamīnus. Piena tauki kalpo ne tikai kā enerģijas avots dzīvam organismam, bet arī dažādu organisma audu šūnu protoplazmas nozīmīga sastāvdaļa. Sviests satur arī holesterīnu, kas ir viens no cēloņiem sviesta daudzuma samazināšanai ikdienas uzturā. Vidēji 1 iedzīvotājs gadā patērē apmēram 2 kg sviesta un apmēram 4 kg margarīna. Tātad sviesta patēriņš iedzīvotāju uzturā samazinās.
Minimālais tauku saturs sviestā ir ne mazāk kā 82,5 %, maksimālais ūdens saturs – ne vairāk kā 16 %. Sviesta iedalījums pēc tauku un ūdens satura:
Nesālīts saldkrējuma vai skābkrējuma sviests - 83,5 % tauki, 16 % ūdens;
Sālīts saldkrējuma vai skābkrējuma sviests – 81,5 % tauki, 16 % ūdens;
Iecienītais – 78 % tauki, 20 % ūdens;
Zemnieku – 72,5 % tauki, 25 % ūdens;
Sviestmaižu – 62,5 % tauki, 35 % ūdens.
Lai saražotu 1 kg sviestu, nepieciešams 23 – 25 kg piena, tātad tikai sviesta ražošana ir nerentabla, tāpēc piena pārstrādes uzņēmumi ražo papildus citus produktus, kas ir ienesīgāki.
Sviesta ražošana – krējumu pasterizē 900 – 950 temperatūrā, tad atdzesē līdz 50 – 60 temperatūras un iztur vidēji 7 stundas, lai daļēji sacietētu tauki un būtu mazāki tauku zudumi ar paniņām. Tālāk seko krējuma kulšana, iegūstot sviesta graudus un paniņas. Paniņas aizvada prom un sviesta graudus sastrādā monolītā masā. Sviestu uzglabā temperatūrā no – 180 C vai zemāk. Realizācijas laiks ir 1 mēnesis un ilgāk.
Lai novērtētu to, kas ietekmē sviesta ražošanas apjomu, veicām regresijas analīzi. Salīdzinot korelācijas koeficientus, kas rāda sakarības ciešumu starp pētāmajām pazīmēm, starp sviesta ražošanas apjomu, sviesta vidējās mazumtirdzniecības cenas, strādājošo pirktspējas un mājsaimniecību rīcībā esošos ienākumus. Vidēji cieša negatīva sakarība ir starp sviesta ražošanas apjomu un strādājošo pirktspēju (r = - 0.52) un arī starp sviesta ražošanas apjomu un mājsaimniecību rīcībā esošo ienākumu (r = - 0.53), kas parāda to, ka palielinoties strādājošo pirktspējai un ienākumiem, sviesta ražošanas apjoms samazināsies, kas varētu būt izskaidrojams, ka cilvēki var atļauties pirkt vairāk ne patēriņa preces. …
