Sākumā, kad bija jāizvēlas viena no personām, par kuru rakstīt referātu, nešauboties izvēlējos filologu Pēteri Vanagu un kopumā varu teikt, ka izvēloties Pēteri Vanagu kā personu par, kuru lasīt, izpētīt viņa biogrāfiju, devumu un aprakstīt ir bijis pareizs, jo man bija interesanti meklēt un lasīt, arī klausīties video par viņa devumu kultūrai. Vanags ir ļoti intelektuāls, pieredzējis un cienīts citu filologu vidū. Viņam ir nešaubīgs uzskats, ka valoda ir mūsu identitātes sastāvdaļa. Viņam rodas īpaša sajūta, kad paņem rokā vecu grāmatu, tām esot sava aura , sava noskaņa, caur tām var ieiet citā pasaulē, tā laika pasaulē. Bieži vien interesanti ir nevis galvenais teksts, bet kādas piezīmes, ko autors vai tulkotājs, vai tipogrāfs ir pielicis klāt un tajā dažreiz ir pat vairāk informācijas kā pašā tulkotā tekstā. Vanags sācis ar vēsturiskās gramatikas un formu vēstures pētīšanu , par to kā ir izveidojušās formas, par šo tēmu viņš arī rakstīja savu pirmo disertācijas darbu, bet pēc tam pievērsās seniem tekstiem, kas viņu aizrāva. Viņam patīk šī valoda, interesē, kas slēpjas aiz teksta. Senos rakstos ir daudz dzīvāka valoda, katrs raksts saistīts ar konkrētu situāciju, laikmetu, izdevēju. 16. un 17. gs. teksti parasti bija reliģiski, dažos bija cilvēku vai kāda cita veida saraksti, tad pakāpeniski paradās laicīgi dzejoļi, proza. Kā pats smejoties saka, nav grūti no 16. un 17. gs. tekstiem pāriet uz mūsdienu valodu, bet pats dažreiz sevi pieķer rakstām, tā ka senajos rakstos, piemēram, atbilde raksta kā adbilde. Visbiežāk lietotie vardi senajos tekstos ir Dievs, svešvārdi ienāk pakāpeniski, jo nesaprotamos vārdus aizstāja ar citu skaidrojumu, aprakstoši. Salīdzinot ar mūsdienām cilvēki ir mūsdienīgāki un svešvārdus negrib nomainīt pret kādu citu vārdu un pieņem tos tādus, kādi ir, viņi neuzskata, ka vajadzētu svešvārdus latviskot papildināt valodas krājumu. Cilvēki 16. gs. Latvijas teritorijā nebija latvieši, bet šeit dzīvojušie vācieši, senos tekstos var redzēt cik labi cilvēks pratis latviski, kā dzimtā valoda ietekmējusi ir ietekmējusi personas valodu.
Seno tekstu nozīme ir daudzpusīga, tā ļauj saprast un redzēt pašiem latviešiem, kā valoda ir dzīvojusi, kādam nolūkam teksts lietots un kā caur to tiek atspoguļota tā laika situācija. Vanags kopumā liekas, ka ir ļoti aizrāvies ar savu darbu, ka tajā dzīvo iekšā. Par viņu lasīt un meklēt informāciju bija ļoti interesants un noderīgs darbs, turklāt atklāju noderīgas interneta vietnes mācībām.
…
