Lielais monarhs, Krievijas pārveidotājs dzimis Maskavā, 1672.gada 30.maijā. Pirmās laulības bija ar Evdokiju Fjodorovnu no Lopuhinu dzimtas, otrās ar Katrīnu Skavronsku. Pirmajā laulībā piedzima divi dēli – Aleksejs un Aleksandrs, bet otrā laulībā – divi Pēteri, divi Pāveli, un meitas – Jekaterina, Anna, Elizabete (Viskrievijas imperatore), divas Natālijas un Margarita.
Viņa valdīšanas laiks, ieskaitot laiku, kad viņš valdīja kopā ar brāli caru Joannu Aleksejeviču ir 42 gadi 8 mēneši un 12 dienas. Pavisam Pēteris I nodzīvoja 52 gadus 7 mēnešus un 28 dienas. Apglabāts Sankt-Pēterburgā Petropavlovskas baznīcā 21.martā. Viņa zārks uz grezna troņa stāvēja līdz 1731.gada 21.maijam.
Šis monarhs savā valdīšanas laikā bija gudrs pareizu likumu izdošanā, veiksmīgs karotājs, lielisks jūrnieks, kuģu būves meistars. Valdnieks – kurš prata sakārtot un attīstīt valsts iekšējo un ārējo tirdzniecību, mākslu sakārtot iekšējo un ārējo politiku, tiesas sistēmu, samierināt strīdos iesaistītos dalībniekus. Atvēra fabrikas, skolas, hospitāļus, akadēmijas, robežas. Sāka zīmēt kartes, tika nostiprināta aizsardzība. Ļoti neiecietīgs bija pret greznību un uzdzīvi. Galvenais ārpolitikas uzdevums – nodrošināt Krievijai pieeju pie Baltijas jūras. Sekmēja zemnieku pārceļošanu uz Sibīriju un jauniegūtajām zemēm.