Latvijas zeme cauri vēstures gadsimtiem ir bijusi atkarīga no vairākām valstīm, kungiem: no Vācijas, Zviedrijas, Polijas, Dānijas un arī no visvarenās Krievijas.
Kā drausmīgs demolētājs latviešu zemnieku acīs, kā lielisks valdnieks, kas ļauj ļoti brīvi rīkoties, baltvācu muižnieku acīs un kā apbrīnojams valdnieks - reformators cariskās Krievijas iedzīvotāju acīs bija cars Pēteris I.
Cara Pētera I dzīves laiks aptver 17.gs pēdējā ceturkšņa un 18.gs pirmā ceturkšņa periodu. Lielāko daļu sava mūža un valdīšanas laika Pēteris I ir pavadījis, cērtot logu uz Eiropu, t.s., piedaloties Ziemeļu karā. Mūža beigās viņa mērķis tika panākts – Livonija piederēja cariskai Krievijai.
Krievijas iedzīvotāji un arī Krievijas vēsturnieki Pēteri I uzskata par Eiropas dzīves ieviešanu laika ziņā atpalikušajā Krievijā, tādā veidā tuvinot Krieviju Rietumeiropas dzīves līmenim, attīstības stadijai. Krievijas vēsturnieku rakstos Pēteris I tiek slavēts un godināts.
Baltvācu muižnieki, kas dzīvoja un valdīja Livonijā, bija apmierināti ar Pētera I valdīšanas politiku, jo salīdzinājumā ar Zviedrijas valdīšanu vācu muižniekiem tika atkal atļauta brīva rīkošanās ar savā pakļautībā esošajiem zemniekiem un esošo zemi.
Livonijas galvenajai iedzīvotāju daļai – zemniekiem Pētera I valdīšanas laiks un viņa izdotie rīkojumi bija kā ārprāta murgs, jo atkal atsākās muižnieku patvaļa, tika izraisīts bada, mēris, cilvēki izmira, taču dzīvajiem nācās atstrādāt arī par mirušajiem. Latviešu zemnieki atkal tika bezjēdzīgi izklaušināti, nogurdināti, viņi atkal bija kļuvuši par salīdzinājumu Romas vergiem, kas bija aizliegts Zviedrijas valdīšanas laikā.…