Krievu komponistu klasiķu vidū īpaši izceļas Čaikovska vārds. Tas ir dārgs mūzikas mīļotājiem visā pasaulē. Viņa skaņdarbi saviļņo visus ļaudis – kā profesionālus mūziķus, tā arī visplašākās klausītāju aprindas. Visu savu jaunradi Čaikovskis veltījis cilvēkam, viņa mīlestībai pret Dzimteni un dabu, tieksmei pēc laimes un vīrišķīgai cīņai ar tumšajiem spēkiem. Čaikovska mūzikā atspoguļojas visa cilvēka dzīve ar tās priekiem, bēdām, cerībām, cīņu un izmisumu. Lai par ko komponists nerunātu, viņš vienmēr ir patiess un atklāts.
Čaikovskis rakstījis gandrīz visos žanros un katrā no tiem kā ģeniāls mākslinieks spējis pateikt jaunu vārdu. Taču, šķiet, vismīļākais žanrs viņam bija opera. Tajā Čaikovskis atklājās kā īsts reformators. Operu komponists uzskatīja par visdemokrātiskāko žanru. “Opera,” viņš rakstīja, “un tikai opera tuvina jūs ļaudīm, jūsu mūziku – īstajai publikai…” Viņa operu darbības centrā ir parastas cilvēciskas jūtas un pārdzīvojumi. Daudz uzmanības komponists pievērsa savu operu saturam, turklāt savus sižetus viņš smēlās galvenokārt krievu dzīvē, tādēļ ka īsti labi pazina un saprata krievu cilvēku.
Vienlaikus svarīga vieta Čaikovska jaunradē bija arī simfoniskai mūzikai. Viņš komponējis sešas simfonijas un programmatisko simfoniju “Manfreds”, trīs koncertus klavierēm ar orķestri, vienu koncertu vijolei un vairākas orķestra svītas. Starp viņa viendaļīgajiem simfoniskajiem skaņdarbiem īpaši izceļas fantāzija “Frančeska da Rimini” un programmatiskie skaņdarbi ar Šekspīra sižetiem: uvertīra fantāzija “Romeo un Džuljeta”, “Vētra”. Čaikovskis ir sacerējis daudz klavierdarbu un romanču, kā arī dažādus instrumentālus ansambļus.…
