P. Zālīte ir dzimis Raunas pagastā - Sīļos. Astoņu bērnu ģimenē viņš ir vecākais dēls. Pēc vietējās draudzes skolas beigšanas viņš sešus gadus strādā lauku darbus. 20 gadu vecumā viņš turpina izglītību Cēsu apriņķa skolā pie Krišjāņa Bērna un vēlāk - Rīgas guberņas ģimnāzijā. Vēlāk Jēnas universitātē P. Zālīte studē filozofiju, teoloģiju un dabaszinātnes. Filozofiju viņš klausās pie neokantisma teorētiķa Otto Lībmaņa, bet zooloģiju pie Ernsta Hekela. 1893. gadā P. Zālītem piešķirts filozofijas doktora grāds par disertāciju "Imanuela Kanta mācība par brīvību". Līdz ar to Pēteris Zālīte ir viens no pirmajiem akadēmiski izglītotajiem latviešu filozofiem. Pie viņa laika biedriem pieder J. Osis.
Kad pēc mācību pabeigšanas Pēteris Zālīte atgriežas Latvijā 1893 viņš uzsāk veiksmīgu redaktora darbību, pārņemdams savā pārziņā "Mājas Viesi", kas drīz vien kļūst par jaunstrāvnieciskās ""Dienas Lapas" dvīņu brāli. Atšķirībā no "Dienas Lapas", kuras priekšplānā izvirzās politiskas aktualitātes un aizvien jūtamāks kļūst marksisma iespaids, "Mājas Viesis" vairāk pievēršas kultūras problēmām, kā arī aizstāv vispār demokrātiskas nostādnes. Laikrakstā atrodami arī pārskati par pašmāju un cittautu notikumiem, dažādām sabiedriskām kustībām, saimnieciskiem un ētiskas dabas jautājumiem. "Mājas Viesa" iespaids uz tā laika latviešu sabiedrību ir ļoti liels: ap gadsimtu miju tam vienam pašam ir tikpat daudz lasītāju, cik visiem pārējiem nedēļas laikrakstiem kopā. Vadot šo izdevumu P. Zālīte spēj piesaistīt savam redzamākos latviešu autorus: šeit klajā nāk Raiņa klasiķu tulkojumi, publicējas Aspazija, Poruks, V. Plūdonis, R. Blaumanis, J. Akuraters u.c., dienas gaismu ierauga spožie Jāņa Asara raksti par latviešu un cittautu literatūru, mākslu, zinātni. Kopš 1898. gada P. Zālītes pārraudzībā nonāk arī "Dienas Lapa".
20.gs. sākumā Latvijā ir novērojami tautas neatkarības centieni un P. Zālīte aktīvi iesaistās šīs problēmas risināšanā. 1905. gada rudenī viņš "Mājas Viesī" ar nosaukumu "Valsts ideāls" publicē vienu no pirmajiem Latvijas autonomijas projektiem. Tajā, līdzās centralizētai Krievijas pārvaldei, viņš iestājas par Latvijas Saeimu kā vietēju likumdevēju iestādi, kā ari par īpašu sūtni, kurš Krievijas valdībā aizstāvētu Latvijas intereses.…