Pēteris Šmits, valodnieks, etnogrāfs, folkorists, dzimis 1869. gada 25. decembrī Raunas pagasta Lisēniešu Pekšos saimnieku dzimtā. Liela loma viņa skološanā bija tēvam un vectēvam. Pēteris Šmits savā autobiogrāfijā raksta:” Tēvs man mācīja lasīt un izskaidroja nesaprotamās lietas grāmatā. No vectēva mantoju cienību pret bībeli un citām garīgām grāmatām.” [1.] Pamatizglītību ieguvis Raunas pagastskolā, Raunas draudzes skolā un Cēsu apriņķa skolā. 1891. gadā absolvējis Rīgas Guberņas ģimnāziju. Tajā pašā gadā viņš uzsāka klasiskās filoloģijas studijas Maskavā. Gadu tur nomācījies, sapratis, ka šīs nav viņam domātas studijas un nākamajā gadā iestājās Pēterburgas universitātes Austrumu valodas fakultātē.
Mīlestību pret austrumu zemju kultūru ieguvis no “Skolas maizes” aprakstiem par Ķīnu, Indiju un Ēģipti. Šeit vairāku gadu neatlaidīga, mērķtiecīga, pašizglītības darba rezultātā reizē auga un veidojās austrumu tautu un baltu filoloģijas speciālists. Pēc universitātes beigšanas Šmits devās uz Pekinu, kur nodzīvoja 3 gadus un sastapa citus sinologus, tā sākās starptautiska austrumu valodas speciālistu draudzība.…