Personvārdu vēsture

Jau izsenis cilvēkiem tika doti vārdi. Personvārdi ir svarīga nacionālās valodas un kultūras daļa. Laika gaitā ir mainījusies to forma un skaņu sastāvs, nozīme, piešķiršanas rituāli. Vārda pamatfunkcija ir cilvēku atšķiršanas spēja. Tas var nodot cilvēkam iepriekšējo paaudžu pieredzi un vēlējumu, kā arī ietekmēt viņa dabu, raksturu un likteni.
Personvārdu rašanās un to vēsture vienmēr ir interesējusi cilvēkus. Nevienam nav zināms, kā ir radies pirmais personvārds, kad un kāds tas bijis. Šis fakts ir un, visdrīzākais, arī paliks nekad neatminēts, bet, bez šaubām, tas noticis ļoti, ļoti sen - pirms vairākiem tūkstošiem gadu.
Pirmatnējie cilvēki un to sabiedrība nejuta vajadzību norobežot sevi no kolektīva ar kādu īpašu apzīmējumu - vārdu. Tajā laikā cilvēks nepretstatīja sevi citiem, visi bija vienlīdzīgi. Laikam ritot, cilvēks pamazām sāka individualizēt sevi un nodalīt citus. Sāka nošķirt savus radus (tēvu, māti, vecvecākus, u.c. radus), kā arī citus pazīstamos, bet vārdos vēl nesauca. Cilvēces attīstības gaitā, kad attīstījās ne tikai sabiedrība, bet arī valoda, izveidojās radniecības terminoloģija, un pēc individuālajām īpašībām un pazīmēm ikvienam cilvēkam tika piešķirts arī īpašs nosaukums - vārds. Abstrakti nosaukumi, kas ir mums tuvāki un pazīstami kā personvārdi, izveidojās no konkrētiem nosaukumiem. Tie neatspoguļoja priekšstatu par priekšmeta pazīmēm, bet tikai to nosauca. Tā radās personvārdi jeb īpašvārdi, kas zaudējuši sākotnējo leksisko nozīmi un ir pilnīgi individuāli.
Visi īpašvārdi cēlušies no sugasvārdiem, un stingru robežu starp vieniem un otriem novilkt nevar. …