1. Personvārdu izpēte
Rakstot pētniecisko darbu "Mana vārda izpēte" vispirms ir būtiski uzzināt, kuras valodniecības nozares pētī īpašvārdus un kuri cilvēki ir devuši savu ieguldījumu šajos pētījumos.
Onomastika ir valodniecības nozare, kas pētī īpašvārdus, to cilmi, struktūru un semantiku (atsevišķu vārdu un vārda daļu jēdzieniskā puse), sociālas un nacionālās īpašības, savukārt, no onomastikas ir attīstījusies atsevišķa nozare, kas pētī tieši personvārdus ( cilvēku vārdus, uzvārdus, tēva vārdus, pseidonīmus, iesaukas u.tml.). Šo nozari sauc par antroponīmiku (no grieķu val. - anthropos - "cilvēks" + onoma ''vārds''). Kā palīgs personvārdu izpētē ir arī etimoloģija - valodniecības nozare, kas pētī vārda izcelšanos un radniecību, kāda tam ir ar citiem tās pašas vai citu valodu vārdiem..(5;4)
Vislielākā nozīme personvārdu izpētē ir Klāvam Siliņam, kurš savu mūža darbu ir apkopojis "Latviešu personvārdu vārdnīcā". Tā ir pirmā tik aptverošā personvārdu vārdnīca latviešu onomastikas vēsturē, kas dara pieejamu plašākai sabiedrībai un tālākiem pētījumiem mūsu personvārdu kopumu, kā arī sniedz daudz konkrētākas ziņas par šo vārdu lietojumu un izplatību dažādos laika posmos un novados, kā arī iespēju robežās dod šo vārdu varbūtējās cilmes skaidrojumu. (1;5)
Savu artavu personvārdu izpētē ir devuši arī: D. Brūkšis, D.Zemzare, A.Blinkena, S.Āboltiņa, Z.Sirsone, G.Treimanis u.c.(1;6)
1.1.Latviešu personvārdu cilme un attīstība
Personvārdu cilmes skaidrojums ir viens no grūtākajiem un problemātiskākajiem jautājumiem personvārdu izpētē. Lai gan personvārdi radušies no sugas vārdiem vai noteiktas nozīmes vārdkopām, tie, kļūstot par īpašvārdiem, savu sākotnējo nozīmi ir zaudējuši. Turklāt tos bieži pārņem arī citas tautas, pieskaņojot savas valodas īpatnībām, bet dažkārt pēc citu valodu semantiskā (tāda, kas saistās ar vārda nozīmi) vai struktūras modeļa veidojot kalkus (vārdus, kas veidoti pēc attiecīgās svešvalodas vārda vai izteiciena parauga, tā sastāvdaļas precīzi tulkojot).
…
