Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka
5,99 € Ielikt grozā
Gribi lētāk?
Identifikators:953100
 
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 09.03.2011.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: 13 vienības
Atsauces: Ir
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Ievads    2
1.  Personvārdu izcelsme    4
2.  Personvārdu pētījumi literatūrā    8
3.  Ieskats Imanta Ziedoņa dzīvē un darbībā    10
4.  Pārskats par Imanta Ziedoņa literāro darbību    12
4.1.  Dzeja    12
4.2.  Proza    14
4.3.  Liroepika    16
4.4.  Epifānijas, pasāžas    16
4.5.  Mācību literatūra    17
5.  Imanta Ziedoņa daiļdarba „Poēma par pienu” raksturojums    18
6.  Personvārdu vispārīgs raksturojums poēmā un to nozīme    21
6.1.  „Poēmā par pienu” minētās personības    21
6.2.  Latviskās cilmes personvārdi    22
6.2.1.  Vīriešu personvārdi    22
6.2.2.  Sieviešu personvārdi    22
6.2.3.  Annele- sievietes motīva atklājēja    26
6.2.4.  Maruža- sabiedrības māte, latviskuma glabātāja    26
  Secinājumi    28
  Anotācija    30
  Izmantotā literatūra    31
  Pielikums    33
Darba fragmentsAizvērt

Secinājumi
1. Mūsdienās īpaši aktivizējusies onomastikas (valodniecības nozares, kura pētī īpašvārdus) nozare antroponīmika (gr. Anthōpos „cilvēks”+ onoma „vārds”), kas pētī personvārdus.
2. Personvārdi ir cēlušies no sugasvārdiem, dabas parādībām, mitoloģijas, dzīvnieku, putnu, kukaiņu nosaukumiem, kristīgās ticības svēto vārdiem.
3. Personvārdus literatūrā ir pētījuši: I. Šuplinska un O. Bušs. O.Bušs uzskata, ka „Poēma par pienu” ir it kā divdabis- pa daļai tiešām poēma, pa daļai dzejoļu cikls. Savukārt I. Šuplinska uzskata, ka Personvārdu lietojums ir vērsts uz ikdienas dzīves mitoloģizācijas procesu
4. Gan radošā, gan sabiedriskā Imanta Ziedoņa darbība ir bijusi ļoti daudzpusīga.
I. Ziedonis darbojies dažādos daiļliteratūras veidos, kā : dzejā, prozā, liroepikā, mācību literatūrā, kā arī pats izveidojis divus literatūras žanrus- pasāžas un epifānijas.
5. Imanta Ziedoņa daiļdarbā „Poēma par pienu” ir minēti 29 personvārdi, visi šie personvārdi ir latviskas cilmes. No šiem personvārdiem sešpadsmit personvārdu ir sieviešu dzimtes, bet 13 no šiem personvārdiem ir vīriešu dzimtē.
6. „Poēmā par pienu” lietotie sieviešu dzimtes personvārdi atklāj poēmas motīvus, idejas un palīdz precīzāk uztvert poēmas darbības vietu un šajā darbības vietā esošo sabiedrību.
7. „Poēma par pienu” lietotie vīriešu personvārdi palīdz ieskicēt precīzāk darbības vidi un izceļ sieviešu personvārdos nodēvēto tēlu nozīmi.
8. Viens no darbā visbiežāk lietotajiem sieviešu dzimtes personvārdiem- Annele- visspilgtāk atklāj sievietes motīvu poēmā kā liriskā „es” pretmets.
9. Kad tas ir nepieciešams, viņa piezemē liriskā „es” domas lidojumu: „”Šovakar,” es saku Annelei/ „ķersim mākoņus./ Tikai jāiztaisa tādas labas lamatas./ Tu vakarā nāc/ ātrāk mājā!”/ „Nav jau kur likt,” nosmejas Annele”, bet kad nepieciešams viņa neļauj liriskajam „es” ieslīgt ikdienībā un aizmirst par savu dzejnieka dvēseli: „Mellenes metās zilas: atceros:/Vienu dienu man Annele teica:/ čigāni brauc garām: mellenes lasīt. Vai tu dzejoļus nemaz vairs neraksti?”
10. Maružas tēls „Poēmā par pienu” atklāj poēmā esošās idejas par latviskumu, māti un sabiedrību. Dažviet poēmā Maružas tēlā savienojas idejas par māti un sabiedrību, Maružas tēls kļūst par sabiedrības māti. Sabiedrība neciena Maružu, bet autors „Poēma par pienu” atkal un atkal atgriežas pie Maružas. Viņu nedrīkst zaudēt „Ir jāpagarina/ vecās Maružas nemirstība”. Maružas tēla spilgti atklājas latviskuma motīvs „Saka latvieši esot skopulīgi./ Vai tu biji skopa, māt?”/ Bet es skatos kopā, māt:/ tas, kas kaut ko kopa, māt,/ tas to nesamina./ Maruža saka:/ Es telītes paganīju/ Ar vītola žagariņu;/ Es rīkstītes nenogriezu,/ Brāļa birzes netērēju.”
11. Apstiprinās darba sākumā izvirzītā hipotēze, ka Imanta Ziedoņa darbā izmantotie sieviešu personvārdi palīdz atklāt darba idejiski tematisko saturu. Tieši sieviešu personvārdi(Annele, Maruža u.c.) atklāj darbā esošās idejas par latviskumu(Maruža), māti (Maruža, arī citi tēli), sievieti(Annele, arī citi tēli) un sabiedrību (visi sieviešu tēli).

Autora komentārsAtvērt
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Atlants

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties